siltuma peripētijas
Mar. 15th, 2011 | 09:02 pm
vakar pie debesīm nebija saules, bet man bija cita saule. pat spilgtāka un sildošāka nekā īstā. gaismas un siltuma viļņi pār mani un manī
satieku Maiju šodien fakultātē, un viņa man pavisam priecīgi:''AAaaah, šitā meitene, kad mēs kaut kur iesim??'' un tad uztaisa savu īpašo Maijas smaidiņu un jautā savu ierasto jautājumu par ierasto jautājumu (visai loģiski, heh): ''Un... kā tad tev iet??'' atbildu, ka ļoti labi. viņa: ''Un tas ir arī viss???'' es smaidu un saku, ka jāiet uz lekciju, Sandra ķiķina fonā :D
jā, un protams, neviena Maijas saruna neiztiek bez vārda ''vīrietis'' vai ''vīrieši'', viņa ir tik paredzama, bet tad jau tā nebūtu Maija. šoreiz bija apmēram tā: ''sestdien biju Alā, pirmo reizi, un es tur tagad piekāpšu biežāk, jo tur ir tāāāāādi vīrieši!''
šodien pie objektu projektēšanas vīrieša bija pavisam garlaicīgi, tādēļ mēs ar Sandru našķojāmies, un es lasīju savu kukurūzas miltu makaronu lietošanas pamācību
vakar pavisam smieklīgi bija, kā Sandra sarakstījās ar savu Jāni, kurš vēlējās, lai viņu pierunā nākt uz balli piektdien, vīrieši mēdz būt visai dīvaini
es noteikti piektdien kaut kur došos tā pavisam ļoti diezgan. tikai nespēju aptvert, kur un kā un kas man jāsatiek un kur/kas/kā vispār. jā, spēju domāt pavisam skaidri. laikam to izraisa šī brīnumainā un maģiskā situācija, ka beidzot, BEIDZOT man sestdienā nav jāstrādā un tātad tikpat kā visa nedēļas nogale ir brīva. es gribu satikt visus, kurus gribētu satikt, un būt kaut nedaudz mazliet visiem, visiem
satieku Maiju šodien fakultātē, un viņa man pavisam priecīgi:''AAaaah, šitā meitene, kad mēs kaut kur iesim??'' un tad uztaisa savu īpašo Maijas smaidiņu un jautā savu ierasto jautājumu par ierasto jautājumu (visai loģiski, heh): ''Un... kā tad tev iet??'' atbildu, ka ļoti labi. viņa: ''Un tas ir arī viss???'' es smaidu un saku, ka jāiet uz lekciju, Sandra ķiķina fonā :D
jā, un protams, neviena Maijas saruna neiztiek bez vārda ''vīrietis'' vai ''vīrieši'', viņa ir tik paredzama, bet tad jau tā nebūtu Maija. šoreiz bija apmēram tā: ''sestdien biju Alā, pirmo reizi, un es tur tagad piekāpšu biežāk, jo tur ir tāāāāādi vīrieši!''
šodien pie objektu projektēšanas vīrieša bija pavisam garlaicīgi, tādēļ mēs ar Sandru našķojāmies, un es lasīju savu kukurūzas miltu makaronu lietošanas pamācību
vakar pavisam smieklīgi bija, kā Sandra sarakstījās ar savu Jāni, kurš vēlējās, lai viņu pierunā nākt uz balli piektdien, vīrieši mēdz būt visai dīvaini
es noteikti piektdien kaut kur došos tā pavisam ļoti diezgan. tikai nespēju aptvert, kur un kā un kas man jāsatiek un kur/kas/kā vispār. jā, spēju domāt pavisam skaidri. laikam to izraisa šī brīnumainā un maģiskā situācija, ka beidzot, BEIDZOT man sestdienā nav jāstrādā un tātad tikpat kā visa nedēļas nogale ir brīva. es gribu satikt visus, kurus gribētu satikt, un būt kaut nedaudz mazliet visiem, visiem