multisulinj - December 27th, 2010

man patīk šie brīži vienai mājās. eju dušā, esmu kaila, ledus uz manas sejas, un vienīgās skaņas pa visu dzīvokli ir pulksteņu tikšķi.
zīlīšu kavalieris gan izplestām, zaļām acīm tup lodžijā uz palodzes un gaida putnus. nekas viņam šoreiz neizdosies. mamma zīlīšu barotavai aizlīmēja priekšā uz stikla baltas papīra lapas.

cienīšu šo vietu laikam ne tikai par to, ka tā tik daudz nodarījusi pāri, kas licis aizrakties līdz dzīves un savas būtības dziļumiem, bet arī par to, ka ir tumšs, ir vakars, nevienas liekas skaņas, neviena lieka cilvēka, man nav bail pat vistumšākajā kaktā, es guļu sniegā, viena, skatoties zvaigznēs.