multisulinj - August 31st, 2010

esmu izslāpusi pēc skaistas, brīnišķīgas kultūras dzīves. tik ļoti konkrēti. visus murgus ar apreibinošām vielām un skaļām ballītēm gribu iemest atkritumu tvertnē pie visiem pārējiem mēsliem. vasara ir bijusi burvīga, bet arī traka, ar brutālu noslēgumu. gribu skaistas filmas, dvēselisku dzeju, jaukas teātra izrādes un skaidru galvu. gribu pamosties savā gultā, nevis slapjā teltī. tuvojas Baltā Nakts, tuvojas Dzejas dienas, un tas mani dara priecīgu. satikšu Maijiņu, satikšu Karīnu. un piedzīvošu sirdi sildošas lietas kopā. drīz, drīz drīz!!! šķiet, arī mana dzimšanas diena varētu būt diezgan patīkama... tomēr. vēl pilnvērtīgai dzīvei derētu nolikt pie vietas jauno istabas biedreni, kuru vēl neesmu satikusi, bet kura jau paspējusi sadarīt lietas, kas liek man vēlēties viņu redzēt mazliet ciešanu gūstā. vēl kas svarīgs, kas man šajā rudenī būtu beidzot jāsaprot, jāapgūst, ir ''bet mīlu sevi es vairāk''. bez komentāriem.
dienas gaitā garīgais bija ļotiļotiļoti citiem nekad nenovēlams.. bet uz vakara pusi vilki beiguši gaudot un kārpīt manu zemi. mokošās domas ar kājstarpē ierautu asti ielīdušas atpakaļ savos tumšajos kaktos. tur lai arī tās iznīkst.