*
Dec. 13th, 2022 | 11:20 pm
From:: multisulinj
sveiki. es gan nezinu, ko sveicinu. bet, nu, tāpat sveiki. man ļoti pietrūkst rakstīt. laikam lielākoties tas nozīmē, ka pietrūkst mirkļu (garu mirkļu) vienai pašai ar sevi un savām domām. pa šo laiku daudz kas ir mainījies. tas nozīmē, man ir bērns, un nav garu mirkļu vienai ar sevi un savām domām. vispār es nemaz nezināju, vai šī vieta ciba vēl eksistē un vai es vispār tikšu iekšā savā profilā, bet, redz, kā, nekas nav mainījies galu galā.
kas tad ir ''šis laiks'', pa kuru daudz kas ir mainījies? es nezinu. ņemot vērā, ka lielākoties pēdējos gados (es pat nezinu, cik ir tie pēdējie gadi, manuprāt, ļoti daudz) šeit paklabināt esmu ienākusi diezgan haotiski un ārkārtīgi reti.
katrā ziņā šejieni es uztveru kā savu dienasgrāmatu ar pavisam mazu iespēju, ka kāds šo visu lasa, jo jā, es te rakstu pavisam bezmērķīgi un vispār pilnīgi neko necenšoties, tikai savai izrakstīšanās sajūtai, kā sacīt jāsaka).
vispār ir daudz un dikti visvisādas pārdomas. tās trakākās, ja arī šeit klabināšu, tad aiz atslēgas. bet rakstīt baigi gribās.
pirms gada, kad jutos ļoti lielā maternitātes dibenā, es pat uztaisīju twitterī kontu, kura nosaukumu neatceros, bet tur bija kaut kāda saistība ar mammas lomu vai tml. neko tur neesmu tā arī ierakstījusi. laikam domāju,ka tā kļūs par vietu, kur anonīmi varēšu dalīties visos savos mātes priekos un blakusefektos (vairāk jau otrais, vismaz tad). man laikam ļoti gribējās arī atrast kādus, kas ir līdzīgā dibenā un varbūt virtuāli spēj mani sapurināt (vēl joprojām neiebilstu pret to, man tiešām reāli ļoti pietrūkst draugu. es jūtos vientuļa. visvairāk pietrūkst tādu draugu, kas iet vai ir gājuši cauri kam ļoti līdzīgam un zin visas tās stadija ciklam ''maternitāte'').
ir tik nereāli daudz, ko darīt, kā jau katru dienu (lai gan esmu tak dekrētā, vaimandieniņ), bet es te sēžu un rakstu. labi, iešu pataisīt kādas bērna bildes fotošopā (cenšos pārsvarā no draņķīgām telefona bildēm uztaisīt daudz maz sakarīgas albumā liekamas, uzlaboju kvalitāti, māksliniecisko perpektīvu u.tml. vai arī vienkārši apgriežu vajadzīgajā formātā, aij, man jau patīk ar šito čakarēties).
kas tad ir ''šis laiks'', pa kuru daudz kas ir mainījies? es nezinu. ņemot vērā, ka lielākoties pēdējos gados (es pat nezinu, cik ir tie pēdējie gadi, manuprāt, ļoti daudz) šeit paklabināt esmu ienākusi diezgan haotiski un ārkārtīgi reti.
katrā ziņā šejieni es uztveru kā savu dienasgrāmatu ar pavisam mazu iespēju, ka kāds šo visu lasa, jo jā, es te rakstu pavisam bezmērķīgi un vispār pilnīgi neko necenšoties, tikai savai izrakstīšanās sajūtai, kā sacīt jāsaka).
vispār ir daudz un dikti visvisādas pārdomas. tās trakākās, ja arī šeit klabināšu, tad aiz atslēgas. bet rakstīt baigi gribās.
pirms gada, kad jutos ļoti lielā maternitātes dibenā, es pat uztaisīju twitterī kontu, kura nosaukumu neatceros, bet tur bija kaut kāda saistība ar mammas lomu vai tml. neko tur neesmu tā arī ierakstījusi. laikam domāju,ka tā kļūs par vietu, kur anonīmi varēšu dalīties visos savos mātes priekos un blakusefektos (vairāk jau otrais, vismaz tad). man laikam ļoti gribējās arī atrast kādus, kas ir līdzīgā dibenā un varbūt virtuāli spēj mani sapurināt (vēl joprojām neiebilstu pret to, man tiešām reāli ļoti pietrūkst draugu. es jūtos vientuļa. visvairāk pietrūkst tādu draugu, kas iet vai ir gājuši cauri kam ļoti līdzīgam un zin visas tās stadija ciklam ''maternitāte'').
ir tik nereāli daudz, ko darīt, kā jau katru dienu (lai gan esmu tak dekrētā, vaimandieniņ), bet es te sēžu un rakstu. labi, iešu pataisīt kādas bērna bildes fotošopā (cenšos pārsvarā no draņķīgām telefona bildēm uztaisīt daudz maz sakarīgas albumā liekamas, uzlaboju kvalitāti, māksliniecisko perpektīvu u.tml. vai arī vienkārši apgriežu vajadzīgajā formātā, aij, man jau patīk ar šito čakarēties).