multisulinj - Post a comment

Tā M.Igaunis manāmi reibinošā stāvoklī teica dzīvoklī kaut kur Latgales virzienā, kad S.Igaune midzināja vienu no saviem mazajiem bērniem, un viņas lielākais bērns J.Igaunis jau tecināja siekalu ļoti atbrīvotā pozā uz dīvāna, bet es sēdēju apziņas stāvokli zaudējušajam namatēvam blakus ar šampanieša glāzi rokā. Vai arī tas bija iepriekšējā naktī uz viesu nama terases, kur viesi pēc sešdesmit grieza trakas dejas, un gandrīz pilnmēness gremdēja savu gaismu visā tās krāšņumā Alūksnes ezera melni samelnējušajā mutē, atspiedusies pret margu vēroju hipnotizējošo gaismas un ūdens saspēli, pie manis pienāca tas pats M.Igaunis, protams, manāmā reibumā. Bet varbūt tas bija pēdējā rītā pie S.Igaunes dzīvoklī, pāris stundas pēc tam, kad M.Igaunis bija piedzīvojis apkaunojošu nakts atrakciju ar saviem vēmekļiem un šī dzīvokļa tualetes durvīm un sienu, un J.Igaunim nācās likt lietā savas nakts maiņas apkopēja prasmes. Katrā ziņā tas noteikti vēl nebija turpceļā, kad ar M.Igauni, E un S.Igaunes bijušo klasesbiedreni Maiju līdām bunkuros un meža vidū atklājām Ļeņina galvu (ne īstu, protams). Nu, man jūk. Viss, ko vēlējos teikt - JUST DO IT.