multisulinj - Post a comment

ja kāds vēlreiz man pajautās, ko es daru savā rehabilitācijas laikā, es laikam uzsākšu fizisku vardarbību. ir cilvēki, kas, katru reizi satiekot mani, to jautā. vajadzētu izprintēt skrejlapiņas ar visām savām darbībām, neaizmirstot iekļaut arī reizes, cik bieži apmeklēju wc un tieši ko tur daru. interesanti, ka man jāattaisnojas par savu eksistenci, bet tie citi, kuriem nav jādziedē nekādas brūces, tikai jādodas vergot kapitālistiem, jūtas ka viņiem viss ir vislabākajā kārtībā un ir tiesīgi man kaut ko faking jautāt. nākamreiz es pieprasīšu sarakstu, kā viņi pavada savus vakarus un brīvdienas un cik kvalitatīvi aizvada miega stundas.

man vispār nepatīk neko atbildēt uz jautājumiem par sevi, kur nu vēl, ja jāsajūtas kaut kādā mistiskā veidā vainīgai par to, ka neeju uz darbu, bet gan uz ārstniecības iestādi. simtreiž labāk arī es ieņemtu godpilno kapitālistu verga posteni, nevis būtu salauzusi roku, aizvadījusi operāciju, pēc tam katru dienu dotos uz rehabilitāciju un katru dienu izjustu fiziskas sāpes un samierināšanos, ka censties vajag, bet nekad jau tāpat roka nebūs tāda, kāda bijusi.

noteikti, ka es pārspīlēju, bet rit jau trešais mēnesis, kopš man jāuzklausa dumji jautājumi un vēl dumjāki apgalvojumi, piegriezies.