multisulinj - Post a comment

bija riktīgi smuki sarunā ar I.Ābeli. es, protams, nerunāju, runāja pendžas, vienas vienīgas pendžas četros pēcpusdienā Āgenskalna biblenē. nedaudz mulsinoši, protams, pēc šāda pasākuma varētu secināt, ka rakstnieces fanu pulks tiešā nozīmē ir izmirstoša suga. bet tā noteikti nav. jo taču arī fani ir cilvēki (nevis pendžas), kuriem parastā marta ceturtdienā ir jāceļas septiņos vai astoņos un jāsēž ofisā līdz pieciem vai sešiem. bija jau arī situācija, kad vēlējos vērt muti ne tikai apbrīnas nolūkos (ok, neko jau tur īsti neapbrīnoju, varbūt vienīgi prāvo pendžu pulku, saprotams), bet arīdzan skaņas radīšanas iegribās, kad opis, kurš tikai pirms šī pasākuma atvēris vienu rakstnieces grāmatu (gatavojies, malacītis), vaicāja, kādēļ jārāda tik daudz negatīvais un melnais. vērt vēlējos, lai komentētu, ka bez kontrastiem nevar nekur un kādēļ gan vispār šāds jautājums.

rīt uz Valmierielu jāsoļo pēc agrās darba maiņas, parīt pēc vēlās balles maiņas jāsoļo atpakaļ, no kurienes nākusi. vairāk neparakstīšos uz virsstundām, bet šoreiz jutos tā, ka jāsaka jā, jo atteicu jau pagājušoreiz. un aprīlī/maijā nāks baigi daudz jauniņo, tā ka šķiet, ka turpmāk manas brīvdienas traucēs retāk. vispār - laiks mēģināt lietas, lai uz darbu-darbu būtu jāiet retāk, bet tas nāktu pats...