mulkibas

Es saucu Tevi sapņos,
Saucu domās.
Bet Tu ignorē mani,
Man sirds lūzt sikos gabaliņos,
Kā ledus mozaīka
Par neiespējamu mīlu.

Es lūdzu Tevi sapņos,
Lūdzu domās,
bet Tu ignorē manus lūgumus.
Mana sirds asiņo
Kā rasas pilieni klāj pļavu
Agrā vasaras rītā..

Es ļauju Tev iet,
aiziet,
Lai atgrieztos.

Es ļauju būt Tev brīvam,
lai atgriezts manā gūsta.

Es apsolu -
Tev nebūs nekādu pienākumu.
Vien esi ar mani,
esi mīļš.

Samīļo mani
Un neaizmirsti,
ka esmu cilvēks.
Man ir jūtas,
kas sauc pēc Tavas mīlestības.

Mūsu ceļi ir kā paralēles ģeometrijā -
Tie ir vienlīdz gari un taisni,
bet tomēr nav vienādi.
Tie ir viens otram blakus,
Bet starp tiem ir kkāda plaknes daļa,
Kas liedz tiem savienoties.
Un tomēr tie iet vienā virzienā...
Vai tie kādreiz sastapsies?..

Ja Tu aiziesi viens,
Un nelūgsi man sekot,
Pa putekļiem klāto ceļu,
Es Neiešu Tev nopakaļ,
Jo ceļam līkumu daudz,
Un pagriezienu asu,
Es baidos apmaldīties,
Un neatrast Tevi,
Ceļu uz mājām.

Es palikšu tepat,
Noskatīdaās kā aizej Tu.
Es pavadīšu Tevi ar skatienu,
Līdz pirmajam līkumam.
Es pavadīšu Tevi domās visu ceļu,
Tā es būšu droša,
Ka neapmaldīšos,
Vienmēr būšu ar Tevi.
Un zināšu,
Ja meklēsi ceļu atpakaļ.
To Tev sudraba pavediens parādīs..
Jo šis pavediens būšu es,
Kas sekojis Tev domās, ik mirkli.

ņem mani līdzi,
Neatstāj vienu un neaizsargātu
starp postu un ļaunumu.
Es būšu ar Tevi,
Kad grūti būs Tev.
Es runāšos ar Tevi,
Kad vēlēsies izrunāties.
Es uzmundrināšu Tevi,
Kad skumīgi būs.
Es likšu Tev pasmaidīt,
Pat,ja lietus līs.
Es būšu pavisam klusa,
Kad nevēlēsies neko.
Mani nebūs,
Kad vēlēsies būt viens.
Es būšu Tavs draugs un ienaidnieks..

Tad, kad melosi man,
Dari to nemanāmi.
Tad, kad krāpsi mani,
Dari to neredzami.
Tad, kad nīdīsi,
Dari to nejūtami.

Un atceries,
Es uzzināšu to,
Pat tad,ja neteiksi.
Es to jutīšu.
Un tajā brīdī sāpīgajā,
Es Tev neko neteikšu.
Es pagriezīšos un klusi aiziešu..
Lai svin uzvaru cita.
Bet Tava sirdsapziņa neklusēs.
Tā neliks mieru ilgi..
Jo labāku* par mani Tev neatrast.
Labāk nebūs ar citu,
Jaukāk nebūs ar citu,
Mīļāk nebūs ar citu,
Jo neviena Tevi nemīlēs tik stipri kā es...

*tā nav augstprātība & iedomība

Nejauši satikts cilvēx,
Nejauši sastapts skatiens.
Maigs pieskāriens
Kā dienvidu vēja glāsts.
Sirsnīgs skūpsts
Kā lietus lāses pieskāriens.

Un Tu atvadies no viņa,
Nezinot vai kādreiz vēl satiksi.

Man ir bail aizmigt,
Jo zinu -
Tu mani atkal meklēsi sapņos.
Man ir bail pamosties,
Jo zinu -
Tu mani atkal meklēsi domās.
Man ir bail aiziet,
Jo zinu -
Tu gribi,lai palieku.
Man ir bail neatgriezties -
Jo zinu -
Tu gaidīsi mani..

Sapņo par mani dienā,
Domā par mani naktī.
ļauj man iet,
Lai atgrieztos.

Esi godīgs,
Lūdzu, saki patiesību
Vēl pēdējo reiz,
Atvadoties mums!

Vai Tu mīlēji mani?
Vai tāpēc sauci par savu?
Vai tik ātri gaisa mīlestība,
Kādēļ mani par savu sauci?

Kādēļ Tu mīlēji mani?
Lai sauktu par savu?
Vai, lai būtu kam dot
Un no kā prasīt ko?

Vai aizmirsi savu solījumu,
Draudzību mūzham glabāt,
Saukt par savu draugu,
Būt kā priekos tā bēdās kopā?

Esi godīgs,
Lūdzu, Saki patiesību
Vēl pēdējo reiz,
Atvadoties mums!

Es zinaju, ka Tu atnāksi.
Tikai nezināju kad.
Bet Tu atnāci tik klusi,
Ka nemanīju Tevi atnākam.

Un Tu aizgaji,
Man nemanot.
Tu aizgaji, lai neatgrieztos,
Bet draugi tā nedara.

Reizem tie paliek klusi,
Bet vienmēr atgriezhas,
Kamēr vien draudzība
Par naidu nepārvēršas.

Es gribu skriet
Pa piesnigušu mezhu ar kādu kopā
Un skaļi raudot kliegt...
Es gribu iet pār visaugstāko tiltu
Un redzēt kā, no tā krītot ūdenī,
Mirst mana mīlestība pret Viņu.
Es gribu iet pār visaugstāko tiltu
Un just Kā,krītot ūdenī,
Beidz sāpēt mana sirds..
..Uz visiem laikiem.

Tu aizgāji neīstajā brīdī,
Mazliet par agru,
Mazliet par Vēlu.

Tu nokavēji to dienu,
Kad no debess laimītes krita.
Bet Tu tā arī nesagaidīji,
To dienu,
Kad atkal laimītes kritīs,
Lai kaut vienu notvertu,
Zirnekļa austajos pavedienos atrastu,
Vai uz ielas nesamītu paceltu.

Tu izvēlējies iet pasaulē,
Cerēdams, ka itvisur ir laimīšu daudz.
Bet ir tikai viena vienīga,
Kas būs Tava laimīte,
Citas, Tev nederēs.

Bet Tev taču vienalga,
Tu neklausījies citos,
Pat ne manī,
Tu vienkārši devies pasaulē
Krītošas laimītes meklēt,
Notvert savās saujās,
Zirnekļa austajos pavedienos Atrast
Vai uz ielas nesamītu pacelt..

Reizem notiek ari ta,
Ka nav neviena,
Kas Tev dzives krustceles nonakot
sniegtu labo roku,
Milestibu,draudzibu un maigumu.
Un ar smaidu Tev pretim naktu,sakot -
Tu esi mans draugs un esi man vajadzigs,
Nac lidzi! Nac,pa manu celju.
Nac un gusim uzvaru kopa!

Veel patiesaaka par smaidu,
Veel patiesaaka par ruupeem,
Veel patiesaaka par VISU,
iR tikai miilestiiba.

Taa atklaaj otru cilveeku,
Taa iepaziist otru cilveeku,
Taa vienmeer ir pirmaa
Tur kur to negaida.

Gaidiit to kas atnaak negaidiits,
Gaidiit to,ko nesagaidiisi -
Miilestiibu.
Negaidi,taa atnaax pati -
Negaidiita.

NEKAS.

Vairs nav nekā,
Vien klusums,
Vientulība
Un bailes no tās.

Vairs nav nekā,
Vien tukšums
Ap Tevi un Tevī.
Tu vairs nejūti neko,
Tukšums ap Tevi un Tevī.

Tu raugies viņa acīs
Tajās vairs nav nekā,
Tikai tukšums,
Bezdibenis.

Tu krīti dziļi bezdibenī.
Un apkārt Tev
Vairs nav nekā.
Pat gaisma kļūst
Par tumsu.

Tu raugies viņa acīš,
Un saskati tajās NEKO.
Pat baiļu tajās virs nav.
Vien tukšums..
Ap Tevi un Tevī.
NEKAS.

Tu esi kaa pokemonc -
Kad man Tevi vajaga,
Es Tevi pasaucu,
Izrauju no Tavas pasaules.
Tu esi kaa pokemonc -
Kad man Tevi nevajaga,
Suutu prom,
Lieku atgriezties Tev Tavaa pasaulee -
Aizmirstot,ka esi cilveex,
Ar savaam domaam un juutaam,
Savu pasauli.
Un es,juutos tik varena,
Ielauzhoties katreiz Tavaa pasaulee,
Un neljaujot Tev dziwot,savu dziiwi.



//Es neesmu neviena pokemonc,neveelos buut.Un arii tu neesi.Ne man.

Es smaidiiju,
Un uz ielas raxtiiju,
"Miilu Tevi,
Atgriezies!"

Atbildes nebija,
Un nav arii tagad,
Jo peerkona ducieniem skanot,
Mees devaamies katrs uz savu pusi.
Neatsktiidamies.

Tas ko Tu atceries,
Nepazudiis.
Tas tiks pasleepc
Dveeseles dziilees.

Un reiz
Tu to atcereesies.
Varbuut saapees,
Varbuut smeldzees,
Bet taas palix tikai atminjas.

Atminjas,
Tu neatmodinaasi.
Atminjas,
Tu neaizmirsiisi,
Bet taas paliks TIKAI atminjas.

Tu pazudi no mana redzes loka,
Tad es raxtishu ta
Ka melns uz balta,
Lai top skaidrs Tev -
Pazudi no mana redzes loka,
Pazudi no manas dziwes
Tad
Pazudi ari no manam atminam
Pazudi no manas sirds
Pazudi no manas dveseles.
Lauj man Tevi aizmirst!

Pazuda tas,
Peec kaa ilgojies
Pazuda tas,
Peec kaa skumi.

Atnaaca tas,
par ko pat neidomaajies
Atnaaca tas,
par ko neko nezini