"Mūsu draudzē mēris paņēma divas trešdaļas ļaužu. Likās, ka cilvēku trūkums liks tīrumiem aizaugt ar mežu un mājām sakrist. Tas tomēr nenotika. Dzīvi palikušie apsēja laukus cik varēdami. Mājas drīz vien pildījās ar bērnu smiekliem un čalošanu. Ja kādu tīrumu tēvs uz laiku aizlaida atmatā, tad dēli paaugot atkal visu uzplēsa un apsēja. Auga jauna paaudze, kas nebija redzējusi kaŗu un mēŗa postu. Neticīgi un bez lielas ziņkārības viņi tagad klausās stāstos par tiem."
Kārlis Ābele
"Dāldeŗu kalējs"
Salas apgāds, Sidneja, 1958