muhacakatuha

Šorīt sapratu, ka vairāk vai mazāk pabeigti gabali man rodas tikai tad, kad patīk puisis. Muļķīgi tas ir un mazproduktīvi. Reiz man tika dots terapeitisks uzdevums sazināties ar savu iekšējo vīrieti. Process bija sarežģīts, likās, ka tas ir kaut kāds pusaudzis-mudaks. Bet beigās tomēr sajutu, ka ir arī cits tēls - glīts, gudrs, spēcīgs un salīdzinoši mīlīgs. Iekšējais kontakts ar šo animus radīja tādu stabilitātes un pašpietiekamības sajūtu, kāda reti mani apciemojusi. Nebija baiļu, slinkuma un citu raksturīgu parādību. Tātad varētu būt tā, ka pastāvīgs kontakts ar šo personāžu darītu mani tekstuāli daudz auglīgāku.