muhacakatuha

Kad tu, cileks, pēc vairāku mēnešu pārtraukuma esi labā uomā, tad sāc ievērot, cik daudz jauku ļaužu ir apkārt. Uz Dzirciema ielas kāds padzīvojis pāris atradis koši zilu lietussargu. Tāda ļoti skaista krāsa. Ja es būtu gājusi garām pirms viņiem, kazi, man roka paslīdētu to pievākt... Bet viņi - pacietīgi iestiprina lietussargu ceriņkrūma plikajos zaros. Tik labi viņš tur sēž, zilāks un skaistāks par visiem pludmales zilajiem karogiem, un gaida savu īpašnieku.
Kad uoma nebija laba, es to neievērotu. No tā man uzprasās secinājums:
Iespējams, latviešu vaimanoloģija un pašnoniecināšanās izriet nevis no ekonomiskām likstām, korupcijas valsts pārvaldē utml., bet hroniski slikta garastāvokļa. Tāpēc nenostrādās "ķersim zagļus" vai "ļoti daudz jāstrādā" un pat ne "mums vajag daudz gudru profesionāļu." Vajag: marš!-visi uzlabot fizisko un psihisko veselību! Tā kā ķīniešiem, rindā stāt un vingrot. Un smaidīt kā saules aptaurētiem dienvidniekiem. Un apskauties kā pašpalīdzības grupu dalībniekiem. Možiņ uoma uzlabosies, un mēs ieraudzīsim, cik mums lieliski bērni, kaimiņi un pat priekšnieki.