muhacakatuha

Kamēr neaizmirstas, piektdien skatījos "Mežapīli" iekš NT. Ļoti patika, sāku domāt, kas. Formulēju: man ir kaifs no tā, ka mani necenšas ne izklaidēt, ne pārsteigt, ne uzjautrināt. Ne arī didaktiski "liek domāt", ne raudina vai jūtina. Arī garlaicīga nava. A kas ira? - stāsts pats sevi stāsta, tas ira! Iespējams, nozīme arī tam, ka šī ir pirmā Seņkova izrāde, ko redzu. Jo citi saka, ka iestudējums ir visnotaļ viņa stilā, jau tā kā velk uz atkārtošanos. Taču man piedūra, riktīgi piedūra. Šādas tādas neprecizitātes bija, taču nav vēlmes piečakarēties. Elementi - mūzika, scenogrāfija, kostīmi, gaismas, aktieri bija vietā, bija veselumā un mērķtiecībā. Un es biju pateicībā, ka varu to noskatīties.