muhacakatuha

Kaut kas jāieraksta, jo frendlistē jau kuro stundu nav izmaiņu. Man ir tēls par Hermaņa interviju televīzijā. Alvis runā kā pasaku Ansis, un mēs kā mazi bērni, mutes atplētuši, klausāmies. Nekā slikta tur nav. Bet nekāda praktiskā politika arī nesanāk. Tādi svētdienas pārspriedumi par futbolu pie alus glāzes, kas profesionālo sportu diez vai ietekmēs. Un dažās vietās ļoti smējos. Piemēram, pie replikas par diviem starpbrīžiem. Citi nesaprata, par ko smejos. Es, godīgi sakot, brīžiem arī ne. Bet smieklīgi, mīlīgi smieklīgi. Hm. Tieši JRT izrādēs mīļuma man kā reiz vienmēr ir pietrūcis.