[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 260 most recent ones recorded in
mugursoma's LiveJournal:
| Thursday, December 23rd, 2010 | |
| 2:39 am | Tu esi dārzs, kur reiz nokrita bumba un neuzsprāga. Tas notika karā - senākā, nekā tu spēj atcerēties. Bumba nokrita naktī. Tā gaudoja, bet apkārt bija tik daudz trokšņu. Bumbu piemirsa. Tā iegrima zemē. Vēlāk to meklēja, bet nevarēja atrast un meklēšanu pārtrauca. Tik daudz visa kā cita - dzīva - bija aprakts. Citas bumbas krita tuvu nesprāgušajai un eksplodēja. Tu kļuvi vecāks. Bumba gulēja starp tavu koku saknēm. Tās sakļāvās ap bumbu kā tīkls ap zivi, ko uzskata par sen izmirušu. Lija, un ūdens ritēja pār tavu augumu. Tavā zemē ūdens atrada melno olu, aptecēja to un ieklausījās. Atbildes nebija. Un ūdens apmetās tai blakus. Tāpat kā akmeņiem. Tumsā. Atrāpoja skudras un izrotāja to ar savu ceļu tuneļiem. Tajos ar laiku iemitinājās tārpi un gulēja, piespiedušies tai. No kāpuriem izšķīlās cieti varavīksnes krāsu mazuļi un devās prom. Tu novecoji un mācījies no dienām un naktīm. Koku zari atdūrās pret to no augšas un meklēja - nezinādami, ko. Tu cieti. Tu ciet. Tu atjauno sevi. Atnāk draugi un cenšas justies pie tevis kā mājās. Zīdaiņu ratiņus atstāj tavā klusajā ēnā. Bērni spēlējas tavā zālē, un vasaras vakaros tajā apguļas mīlas pāri. Tu kļūsti vecāks ar katru pagājušu gadalaiku. Tu esi kļuvis par brīvpilsētu. Bet kādu dienu, kad viens no bērniem pie tevis rotaļājies veselu pēcpusdienu, pietiek ar saknes spiedienu, ar peles purniņa pieskārienu vai mūžam nomodā esošās rūsas izsalkumu, lai iznīcinātu visus šos miera gadus: no tavas mājvietas pāri paliek vien melns krāteris, ko strauji aizpilda laiks. Viņi veltīgi prasīs sev - kāpēc tu to izdarīji.
V.S.Mervins "Kāds dārzs" |
| Wednesday, December 22nd, 2010 | |
| 8:01 pm | paranoja Lasu par paranoju un mani pēkšņi pārņem atmiņas. Es zinu kā tas ir! Žēl, ka lietiskais materiāls ir gājis zūdībā, bet pamēģināšu restaurēt notikumus. Tātad. Man bija gadi 16. Jauns, izskatīgs puisis. Vienā tusiņā salaidu ar kādu jaunkundzi. Nu, tur, mēs jau iepriekš bijām salaiduši, tīri tusiņu līmenī. Paskūpstījāmies, pavāļājāmies, apmēram tā. Un šī, protams, manī jau kā sen samīlējusies, no drošiem avotiem zināms, ka pat runājusi, ka esam viens otram radīti, jo viņa vairs nespēj saskatīt citos džekos objektu, utt. Pēc tusiņiem, protams, atvadas. A, ko nozīmē atvadas? Beigu skūpsts! Bet es uz šo nekad neparakstījos, nealku apgrūtinošās pāru attiecības, kas, ja es būtu to darījis būtu jau kā zīmogs no jaunkundzes puses, tieši pierē; arī tajā tusiņā, pēc kura pavadīju viņu līdz autobusam. Pienāk autobuss, šī skatās man acīs un gaida. Es neko, čau!, un eju prom. Dzirdu aiz muguras noskanam - dibens! Tāds mīļš lamuvārds, bet tajā kontekstā nozīmēja - viss, vairs nekad! Atnāku mājās, eju gulēt. Pamostos, skatos, ka pienākusi SMS. Šī īsziņa bija no sveša telefona bet tās saturs lika noprast, ka runa ir par iepriekšējo nakti. Tā nebija draudoša, bet runāja par kaut ko, ko esmu izdarījis ne tā. Es pat neatceros. Bet es visu UZREIZ SAPRATU - "tas ir viņas brālis, kurš man draud." "Viss - mani piekaus." Tajā dienā neizgāju no mājas, jo pie durvīm atradās melna mašīna, kuru nepazinu pēc izskata kā kaimiņa mašīnu - iedomājieties - nepazinu kaimiņa mašīnu! "Viņš mani tur gaida! Vaktē visu dienu" Aizsūtīju īsziņu meitenei, ne ar apvainojumiem, pat nepieminot noteikušo... Ok, nezinu kā to visu uzrakstīt tā, lai būtu skaidrs. Sarakstījāmies visu dienu, un katrā viņas īsziņā es redzēju, ka viņa zina, ka brālis mani vaktē. Man vien redzamos zemtekstos es visu redzēju un visu sapratu. Es tiešām nevaru uzrakstīt, kā tas bija, bet cik atceros, to varētu saukt par paranoju, ļoti vieglā formā, protams, bez jebkādiem turpinājumiem nākamajās dienās. Dienas beigās es ar viņu izlīgu un melnā mašīna arī pazuda no mājas pagalma. Protams, ka SMS sūtītājs bija sajaucis numurus. Tagad šī meitene nav mana sieva. |
| 7:50 pm | Eju savā parastajā solī pa ielu. Tieku apdzīts, kas notiek ārkārtīgi reti. Večuks ar garu, sirmu bārdu kaut kur pusskriešus dodas. Tā nav dzeja, tas ir Rīgas Dinamo! |
| 7:49 pm | Savācamies, sapērkamies vīnu un sieru, un ejam uz bibliotēku skatīties latviešu filmas. Redz, mājas apstākļos nevar tām piekļūt. |
| 9:30 am | Rīts sākās ar vakara galvu. |
| Tuesday, December 21st, 2010 | |
| 11:54 pm | Ja es būtu piedzimis par sievieti, tad tagad būtu iemīlējies. |
| 5:17 pm | |
| Monday, December 20th, 2010 | |
| 2:22 am | Tas laikam bija Grebenščikovs, kurš teica, ka blūzu baltajam cilvēkam klausīties nevajadzētu. Cita mentalitāte, klausīšanās var novest līdz depresijai. Bet, nu, divas dziesmas. |
| Sunday, December 19th, 2010 | |
| 4:00 pm | Sasodīts! Pa miegam paņemu mobilo un e-pastā ieraugu, ka pienākuši padsmit komentāri. Uzvārīju kafiju, paņēmu cigareti, aizsmēķēju, svinīgi atveru mailu, bet tur... neviena komentāra! |
| 5:09 am | 4.janvārī, plkst.10.46 aizklāti būs 84% no Saules diametra. |
| 2:06 am | Lasu un nesaprotu. Kubā ir laba medicīna, bet visi domā, ka slikta, vai otrādi, slikta medicīna, bet visi domā, ka laba. |
| Friday, December 17th, 2010 | |
| 8:53 pm | Vecums iestājas tad, kad tu atceries, ka truša gads jau bijis iepriekš. |
| 8:32 pm | Lasu tos psihiatrus, saprotu, ka tomēr traks latgaļu tēviņš vien esmu. Kādam vajadzētu man apmaksāt p-terapeitu. Būtu ļoti pateicīgs. Kāju pirksti no sākuma paliek auksti, tad karsti... tad nokrīt. |
| 1:54 pm | eksperiments ar google arčebaldsmingsundraugi Upd: kam tas viss vajadzīgs! |
| 1:47 pm | Man patīk būt pārprastam durakam e-pasta sarakstē. Tas tomēr izceļ manu individualitāti. |
| 1:31 pm | Tagad visi saņemas un dodas uz Izstādi! |
| 3:27 am | + Aizdevēji prasa "augstas kvalitātes papildu strukturālos pasākumus vismaz 50 miljonu latu apmērā". Baidījos, ka nepaprasīs, aizmirsīs kopā ar valdību. |
| Thursday, December 16th, 2010 | |
| 4:01 pm | Aizeju uz virtuvi un uzlieku vārīties tējkannu. Atnāku, tējkanna pat vēl nerūc. Atnāku vēlreiz, ūdens knapi silts. Paceļu, par daudz ūdens iekšā, daļu izleju. Atnāku, vēl nevārās. Eju pie māsas un prasu vai šī pa kluso nelej klāt auksto ūdeni. Nelej. Apsēžos blakus plītij, saķeru galvu rokās un gaidu. Sekundes lēni rit. Tējkanna sāk rūkt, tad sīkt, tad vārīties. Apsēžos pie datora, iedzeru tēju un aizsmēķēju dienas pirmo cigareti. |
| Wednesday, December 15th, 2010 | |
| 8:38 pm | Kauguros "Rīgas Laiku" abonē divi cilvēki. Viens no tiem es. Interesanti, tas varētu būt iemesls, lai ietu ciemos? |
| Tuesday, December 14th, 2010 | |
| 10:24 pm | |