| 10:48a |
beigu rindkopa
Domājams, ka jaunās reliģiskās kustības vai citas reliģiskās minoritātes Latvijā jau ieņem aptuveni tādu pašu vietu kā citur Rietumeiropā. Sabiedrībā tas bieži rada daudz jaunu problēmu un pārdzīvojumu. Taču šo reliģisko kustību organizāciju un pārstāvju integrācija sabiedrībā, kā rāda citu valstu pieredze, ir atkarīga arī no pārējās sabiedrības izpratnes, kuras veidošanā svarīga vieta ir mūsdienīgai reliģiju pētniecībai, kas sniedz daudzpusīgu un patiesu informāciju par šiem procesiem. Viena no reliģija pētnieka funkcijām ir palīdzēt sabiedrībai kliedēt "vispārpieņemto" viedokļu un abstrakto vērtējumu radītos aizspriedumus par to vai citu reliģisku parādību, lai tādējādi aiz šo konstrukciju sienām varētu saskatīt cilvēkus, kuri darbojas jaunajās reliģiskajās kustībās. Tad varētu pārliecināties, ka šie "citi" cilvēki, kuri savās reliģiskajās kopienās un reliģiskajās organizācijās ir vienoti savā ticībā, dzīves uzskatos un dzīvesveidā, arī ir daļa no mūsu sabiedrības. Savukārt sabiedrības ieinteresētība viņu ticības, uztveres un dzīves stila objektīvā tvērumā mazina šo reliģiju grupu nošķirtību un veicina viņu atvērtību un saprašanos ar pārējiem. Vienīgi tad būs iespējama saprašanās, ja sabiedrība vērtēs indivīdu nevis pēc viņa pasaules uzskata, reliģiskās pārliecības un dzīves stila, bet gan pēc viņa reālās rīcības un veikuma dzīvē. Tad vispirms pievērsīsim uzmanību tam, kāds šis indivīds ir: labs vai slikts darbinieks, kolēģis, kaimiņš, māte vai tēvs utt., un tikai pēc tam jautāsim vai centīsimies uzzināt, kāda ir viņa ticība vai pasaules uzskats.
N.Gills "Jehovas liecinieki" R: 2008., 336 lpp. |