| 10:30a |
beigu rindkopa Viņa klusē, viņa nekad nerunās ar mani, nepiedos, nekad nesniegs roku, nekad neatbrīvosies no šī stingā tagadnes mirkļa. Viss sasprindzis gaidās, pamiris – rudens koki, rudens debesis, garāmejoši cilvēki. Vītolos pie dīķa muļķa strazds uzsāka savu pavasara dziesmu. Baložu bars virs jumtiem; brīvības, uzdrīkstēšanās lauskas, iemiesota anagramma. Vēsma atnesa degošu lapu smeldzīgo smārdu.
cras amet qui numquam amavit quique amavit cras amet*
*Rīt iepazīs mīlu gan tas, kurš nav mīlējis, gan tas, kurš jau pārdzīvojis šīs jūtas.
Dž.Faulzs "Burvis" R: 2001., 704 lpp. |