| 12:57p |
beigu rindkopa
- ...un četrkārt - koordinātes. Rīt pulksten sešos pēc vietējā laika Gea uzņems kursu jūsu virzienā un sasniegs asteroīdu pēc divpadsmit dienām. Esam ārkārtīgi uztraukti par jūsu klusēšanu. Joprojām izsauksim jūs visu diennakti. Runā Irjēla no Geas klāja sestajā dienā pēc sakaru nodibināšanas ar Balto planētu. Tagad runās Anna Ruisa.
Skaļrunis ietikšķējās un uz brīdi apklusa. Bet es dzirdēju tikai iepriekšējos vārdus, kas šalca asinīs; es uzlēcu kājās, pieskrēju pie durvīm un noskrēju lejā, no visa spēka kliegdams:
- Es neesmu melojis, Zorin! Es neesmu melojis! Tas viss ir taisnība! Tas ir taisnība!
Apkampu lielo ķermeni un raustīju to tā, ka, smagajai galvai līgojoties, gaišie mati nemitīgi slīdēja pa spilvenu.
Es atlaidu to. Tas nevarīgi atslīga. Nokritu uz vaiga un raudāju. Kaut kas klauvēja pie manas apziņas, kaut kas mani aicināja, sauca, lūdza... Es atģidos. Tā bija Anna. Annas balss. Gribēju skriet augšā, bet neuzdrošinājos pamest Zorinu vienu. Devos uz durvju pusi - lēnām, atmuguriski, arvien vēl raudzīdamies viņa sastingušajā sejā. Tad Anna nosauca mani vārdā, un es novērsos no mirušā. Viņas balss skanēja arvien tuvāk. Sasniedzis kāpnes, pavēros augšup un atvērtajā lēcveidīgajā logā ieraudzīju Dienvidu krustu, bet zemāk bālu miglas plankumiņu: saltā, rāmā mirdzumā tur zaigoja Magelāna mākonis.
S.Lems "Magelāna mākonis" R: 1960., 391 lpp. |