Nesēdi rokas salicis! Tur nav ne viena, kas atnāks un tev iedos tavu piepildīto vēlēšanos. Tur viņa nav. Bet tu esi te, tev ir viss nepieciešamais, un pat vairāk, lai tikai pieceltos, nopurinātos un izdarītu pareizo lietu pareizajā laikā. Un, ja pat tā nebūs pareizajā laikā vai vietā, vienalga, tu būsi mēģinājis un sapratis, ka tas tomēr nav tas, ko vēlies patiesi. Bet, ja tu to neizdarīsi? Kas tad būs... nekas. Varbūt tu aizmirsi, ka to gribēji, varbūt samierināsies ar to, ka tev tā nav, un varbūt mocīsies visu dzīvi, ka to neizdarīji. Un pat, ja palaidi garām tavuprāt īsto brīdi, vai nav vienalga? Šā vai tā, viss ticamāk, šis ir īstais brīdis.

Un es? Vairāk kā gadu mocījos ar vienu vēlmi... Vienu rītu sapratu, ka tā vēstule šā vai tā neko nemainīs, un aizsūtīju to. Viss notika pēc mana sapņu cenārija. Vai es jokoju? Jā, viss notika tā, kā es zināju, ka notiks. Bet laika gaitā biju jau ar to samierinājusies. Tas, ko es vēlējos, manuprāt, bija atslēga uz manu laimīgo dzīvi. Viss notika tā, kā domāju, ka notiks. Līdz brīdim, kad sapratu, ka tā nav tā atslēga. Nekas neizjuka, viss turpinājās, tikai es sapratu, ka man to nevajag. Un, ja es to nebūtu izdarījusi, es zinu - vēl jo projām es vēlētos, lai tā notiek. Un tādēļ, es neko nenožēloju.
Tpc saņem sevi rokās, un izdari to, varbūt tas pa tiešām būs tas, kas tev vajadzīgs.