Pavasaris gan :)
Es pat divas ieskaites neuzrakstīju, aiz tā ka neparko nevarēju vairs skolā nosēdēt :)

iemīlēt sevi = iemīlēt sevi tādu, kāda/-s esi. who gives a fuck par sīkumiem.
vai tad, kad iemīli citus cilvēkus, tas attiecas tikai uz vienu vai dažām to īpašībām vai arī uz visu būtību?

zini, arī tava sevis iemīlēšana šķiet vienkārši sevis pieņemšana. man laikam ir citi uzskati.

un citu cilvēku iemīlēšana un sevis iemīlēšana ir dažādas lietas. vismaz manos uzskatos.

nu, protams, es nedomāju sevis iemīlēšanu kā narcismu, bet tiešām drīzāk sevis pieņemšanu, taču arī tas attiecas uz sevi visu kopumā. nav tā, ka es pieņemu sevī kaut kādas īpašības, bet citas nē - es uztveru sevi kā vienotu veselumu. un tāpat ar citus, kurus es mīlu/pieņemu tādus, kādi tie ir (pirmais ietver otro, bet otrais pirmo ne vienmēr).

Hmm..baigi dziljaa doma. Iemiileet sevi=iemiileet sevi ar visu labo un slikto, kas sevii ir=piedzimstot. Jo tomeer katrs cilveeks sevii iemiilas piedzimstot, ne taa?

Pavasaris! Ideaali =]] Tad jau driiz buus zalja zaaliite un silti....!

iemīlēt visu labo un slikto sevī nozīmē samierināties ar sevi, tāds kāds tu esi. tā toč nav mīlestība ... neiemīlas katrs sevī piedzimstot.

Nu vispār pavasaris ir :) pat ļoti :) nenormāli :)

Nu nez, nez, tās jau tikai manas domas..=] Bet tik un tā pavasaris baigi uzlabo emo!...

Gribās zaļu zāli. Nu zaļu, zaļu, zaļu, zaļu :) Skriet pļavā nu mesties garajā zālē :) mm

Aha =]]] Es gribētu tādu zaļu, zaļu zāli, dzeltenu, dzeltenu sauli un zilas, zilas debesis...Ideāli!

iemīlēt sevi = atzīt sevi par gana labu esam / pieņemt pašam sevi / atļaut sev būt / akceptēt, ka tev ir tādas īpašības, kādas tev ir

principā visi šeit bāž to formulu, kuras sākums ir iemīlēt sevi. Bet mana teorija bija, vai iemīlot kādu īpašību sevī es iemīlu arī sevi? Es netaisos sākt no sevis iemīlēšanas, jo tā ir beigu stadija.

ja tu iemīlēsi tikai kādu vienu savu īpašību, tad tu mīlēsi tikai šo vienu īpāšību. nu, tu taču sastāvi no kā vairāk nekā tikai no vienas īpašības.
un ja tu mīlēsi tikai vienu īpašību, tad vienalga būs vēl 101 cita, dēļ kuras tu pats sev liksies nemīlams.

hmm .. taisnība tomēr ir. nu tad secinājums ir tāds, ka pagaidām vēl neesmu sevi iemīlējis :)

nē, secinājums tāds, ka tev vēl ir daudz padarāmā, daudz jāiemācās. piemēram - pieņemt sevi tādu, kāds tu esi - nevis tiekties pēc kaut kādiem mistiskiem standartiem (kas būtībā ir vienīgais, kas kavē atzīt sevi par gana labu esam - salīdzināšanās ar kaut ko).

---
starp citu.
starp citu..
offtopiku gribi?

es negribu sevi pieņemt kaut kādu ... esmu pats sev nospraudis zināmu neatkarīgu mērķi, pēc kā tiekties, pēc tā nāk nākamais un pēc tā vēl nākamais. bet taču pēc kāda es zinu to, ka es iemīlēšu sevi. vispār tie nav standarti, bet orientieris, pēc kura es vados ...

nu nu .. sper tik vaļā savu offtopiku :)

aha. tātad tu esi sev noteicis, ka būsi gana labs tikai tad, kad būsi tas, ko tu esi iedomājies, ka būsi?
zini, man tagad gribas tevi noķert un izpurināt šito tev no galvas laukā :)
nekas. man maija beigās būs papīriņš, ka esmu pabeigusi smadzeņu skalotāju mācības, un ka varu citiem par smadzeņu skalotāju strādāt - būsi mans pirmais pacients ;P

un offtopiks - tas patiesībā ir jautājums.
cik nopiets bija tas tavs bildēšanās piedāvājums? :)

varbūt tā ir stūrgalvība. varbūt nepareizi uzskati. bet man tie šķiet pareizi. un arvien vairāk domājot nonāku pie vēl pareizākiem spriedumiem. labas un sliktas lietas ir tikai relatīvi attiecināmi jēdzieni. nav tādas lietas, kā kaut kas absolūti labs vai absolūti ļauns. tāpat kā absolūti balts vai absolūti melns (teorētiski ir: melns - spēja absorbēt visu uz ķermeni krītošu gaismu un balts tieši pretēji - visu gaismu atstarot). Bet katrs jau dara tā, kā viņam šķiet pareizi, taču kādam citam tas var šķist nepareizi. es neļaušos tavām smadzeņu skalošanas stundām. negribu, negribu, negribu. vispār es baidos, ka man kāds varētu kaut ko iegalvot citu, nekā es uzskatu. un bail ir kļūt stulbam. tiešām bail ...

zini, es to, protams, teicu, lai tevi kaut kā uzjautrinātu. tā teikt daļējs jociņš, taču es gandrīz vienmēr jokoju tā, ka pie sevis prātā izdomāju iespēju realizēt jociņā izteikto. tāpēc to piedāvājumu uzskati par tiešām nopietnu un reālu. bet tikai tad, ja neliksi rokas virsū objektīvam un nemetīsi ar kaut ko smagu, kad mēģināšu tevi nobildēt. bet piedāvājums ir ļoti nopietns :) moš būs ko skolas izstādē izlikt, kad notiks :)

par šito gaidi meili :)