nesapratiis - pashi vainiigi.
galu galaa - Tu tachu savu dziivi dziivo sev, nevis vinjiem.

Zinu, ka paši vainīgi. Savu dzīvi jā, taču to, ko es gribu izdarīt, es daru priekš viņiem. Ja viņi to nesapratīs, tad tas savā ziņā būs riebīgi attiecībā pret mani ...

muah, been there, done that.
beidz, es visiem meegjinaaju apstaastiit, kaa dziivot ir elementaaraak un produktiivaak un taa taalaak. tad es biju pozitiivs un pashpaarliecinaats. cilveeki shaa kaa taa dariija pa savam un taa taalaak. tad es pateicu skarbaak. tad veel skarbaak. un tad es jau biju nevis pozitiivs, bet norakstaams muljkjis. un nevis pashpaarliecinaats, bet iedomiigs egoists.
laiki mainaas. bet dazhi cilveeki atsakaas mainiities laikam liidz.
ai nu eniivei. taa shaa kaa taa buus vinju probleema un Tev jau nu vismazaak ir jaajuutas saruugtinaatam par to.

Taisnība vien ir, jo zaudētāji būs viņi. Es gribēšu labu, viņi to nesapratīs. Šī skarbā sajūta manī izzudīs pēc pavisam īsa laika, taču viņi vairs noteikti no manis neko vairs nesagaidīs. Un es kļūšu riebīgs pret viņiem. Viens cilvēks jau ir izbaudījis to riebīgumu. Pār viņu nāk sarkasma plūdi ... viņam tas ne īpaši patīk. Tas nekas, ka viņam vara ir lielāka (vismaz tas cilvēks tā domā), lai gan tas cilvēks patiesībā nav nekas īpašs .. tomēr es ienīstu tādus civēkus ..

dziive izmaaciis.

darot labu cilvēkam, kurš Tev to nemaz neprasa, Tu dari ļaunu.
tā lūk :)
ne Tev spriest, kas kuram ir labs vai slikts, Tu taču nezini, kādu dzīves bagāžu tie ved sev līdzi.
Ja Tu notrausīsi salmu čupiņu no zara, uzsliesi tur milzīgu putnu būri, kas TEV liksies foršāks nekā vecais mitekli, diezin vai čupiņas iemītnieks būs par to sajūsmā. un vai Tev ir tiesības tamdēļ viņu ienīst? i don't think so.

tu dari to sev vai citiem?

daru es to citiem ... jā .. gribēju teikt, ka sev, taču ja tā padomā, tad man nekāda labuma nav. tikai materiāli izdevumi ...