- 3.11.03 01:27
- Varbūt kādreiz noderēs. Visdrīzāk, ka noderēs.
Mākslas darbs var būt lielisks arī bez krāsām, ar tumši gaišo vien. Pat bez tumši gaiša, arī ar vienkāršu kontūrzīmējumu var radīt labu darbu. Bet krāsas ir vēl viens trumpis jūsu rokās. Atkarībā no to lietošanas prasmes jūs varat daudz ko iegūt, neiegūt vai pat zaudēt. Gleznotājus pēc to attieksmes pret krāsu var iedalīt vismaz trīs grupās. Vieni ir centīgi dabas atdarinātāji, kuru darbiem iezīmīgs precīzs gaismēnu lietojums, no apkārtējas dabas pārņemts kolorīts. Otri savos darbos ir pastiprinājuši dabā saskatāmās silto un vēso un citas krāsu atšķirības, viņu kompozīciju kolorīts ir mazāk niansēts, spilgtāks, kontrastaināks. Trešie nodarbojas ar krāsu saskaņošanu un pretstatīšanu, radot brīnišķīgus krāsu akordus, līdzīgi kā to spēj darīt labs komponists. Par galveno uzdevumu šie mākslinieki izvirza nevis precīzu dabas atveidošanu, bet krāsu kompozīciju radīšanu. Krāsu saskaņa ir vērtība, kas var pastāvēt arī pati par sevi. Dizains, telpu krāsojums, reklāmas, audumi un cita veida lietišķā māksla arī ir krāsu saskaņošanas māksla. Lietišķajā mākslā krāsu saskaņošana nekādi nav saistīta ar dabas atdarināšanu. Tapāt arī gleznotājs var pievērsties tieši krāsu saskaņošanai, atsakoties no apkārtnē redzētā atveidošanas.
GAISMA UN KRĀSA
Gaisma
Termins “krāsa”- saistās ar gaismas fiziku, jo krāsas rašanās avots ir gaisma. Gaisma ir krāsaina! Dabā tā ir varavīksne.
Krāsa
Glezniecībā krāsu sauc par mākslas darba dvēseli. Krāsa ienes tēlā poētiskumu un emocionalitāti, krāsa runā. Taču gleznošana nav izkrāsošana, bet krāsu attiecību meklēšana. Lai izjust krāsu būtību un sūtību, tās jāizjūt gan katra atsevišķi, gan attīstībās ar citām krāsām, gan saistībā ar formu. Krāsu izjūta cilvēkā rodas pakāpeniski. Jo vairāk esi darbosies ar krāsām, jo lielāku prieku un atklāsmi tas sniegs.
Ja mēs vienkārši pieņemam, ka diena ir gaisma, bet nakts- tumsa, tad redzam, ka gaisma rada krāsas, bet tumsā krāsas it kā pazūd. Dabā krāsas krāsainība ir tieši atkarīga no gaismas stipruma. Vājā gaismā krāsa zaudē savu krāsainību, bet pārāk stipra gaisma priekšmeta krāsu “noēd”.
Krāsu uztvere
Radioviļņi, siltumstari, redzamā gaisma, ultravioletie stari un rentgenstari atšķiras tikai ar svārstību skaitu laika vienībā. Bet kas ietver sevī varavīksnes krāsas no sarkanās līdz violetajai? Varavīksnes ārējo malu veidojošajai sarkanajai krāsai seko oranžā, zaļā, silti zilā un visbeidzot violetā. Savienojot varavīksnes malas, iegūstam krāsu apli. Ja balto gaismu sadala ar trīsstūrainu stikla prizmu tā, ka katrs viļņu garums jeb krāsa aiziet pa savu ceļu, iegūst varavīksni.
Acs gaismu uztver ar četru veidu šūnām. Pirmās, un tās ir vairākumā, sajūt tikai tumši gaišo, tātad balti melni pelēko. Pārējās triju veidu šūnas atšķir krāsu. Vienas šūnas vislabāk jūt sarkano, otras- zaļo, trešās- zilo. Dzelteno uztveram gan ar sarkanjutīgajām, gan zaļjutīgajām šūnām. Tāpat violeto redzam, kad ziņojumu mūsu domām sūta gan sarkanjutīgās, gan ziljutīgās šūnas. Kad visas 3 krāsjutīgo šūnu kopas ir vienādi, mēs redzam baltu, pelēku vai melnu.
Uz plaknes nav iespējams atveidot visas daudzās krāsu pārejas, jo plaknei ir tikai divas dimensijas.
Mēs uztveram krāsu objektīvas un subjektīvas īpašības.
Par krāsu objektīvām īpašībām sauc tādas krāsu īpatnības, kuras nav atkarīgas no cilvēka sajūtām, kuras var izmērīt un aprakstīt.
Bezkrāsainās vai krāsainās; krāsa, gaišums, piesātinājums, spilgtums- tas ir krāsu pazīmes.
Visas krāsas iedala ahromatiskajās jeb krāsainajās krāsās (hromatiskajās)
NEITRĀLAS (AHROMĀTISKAS) KRĀSAS
Melnbaltās (melnā, baltā un pelēkā) krāsas mēdz saukt par ahromātiskām, jeb nekrāsainām. Šīs krāsas raksturo tikai pēc vienas krāsu pazīmes- krāsas gaišuma.
HROMĀTISKĀS KRĀSAS
Hromatiskās krāsas ir visas pārējās krāsas. Šis krāsas raksturo pēc trijām krāsu pazīmēm: krāsas; gaišuma (gaiša, tumša); piesātinājuma, jeb tīrības, košuma.
Tas nav viss, bet domāju, ka pamatā pietiks. - Garastāvoklis: tired
- 0 jau izteikušiesIzsakies
draugu draugi