4. Jūlijs 2005

• 4.7.05 14:45
• Man ir aizsmakusi balss un ļoti daudz pozitīvu emociju. Ir neaprakstāma sajūta. Cilvēki sveicina viens otru ar smaidu. Un no diriģenta saņemt vēstuli ar tekstu -
  "Lēni eju pa garo estrādes aleju, lai redzētu, kā mani apdzen viens skolēnu pulciņš pēc otra; aizsmakušu bērnu smiekli mijas ar jauniešu dziedāšanu. Ir atlikušas četras stundas līdz brīdim, kad aizbraukšu no Latvijas. Lēnām saprotu, ka vairāk par pūļa patosu mani pārņēmusi kāda cita sajūta. Nedēļu esam pavadījuši kā realitātes šovā - es esmu jums pieķēries vairāk, nekā pašam likās. M.Sirmais mūs atzina par ļoti labu darbu. Nu tas ir rezultējies lielā pasākumā. Skatījos uz jums no savas vietas. Biju tik tuvu, ka redzēju jūsu visu sejas. Neizsakāma sajūta. Būtu atdevis visu, lai dziedātu kopā ar jums- to sapratu, tiklīdz iesākās pirmā dziesma. Šai sajūtai tomēr nav līdzīgas, un es ceru, ka jūs to izbaudījāt. Es jūs visus ļoti mīlu! Paldies, ka jūs man esat. Vienmēr jūsu - asarainais diriģents Mārtiņš."
  
  Un vēl pāris bildes, kuras fotografēja mana māsa.
  
  ( Foto no IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta )
• Mūzika: U. Marhilevičs - Pasaules radīšana
  Garastāvoklis: priecīgs
• 19 jau izteikušiesIzsakies