taa nav! tev tikai taa LIEKAAS. tici man. cik nu man var ticeet. man pasham biezhi shitais uznaak. bet es izdziivoju ;) tu arii ;)

Šodien tā tiešām bija! Man nevarēja izlikties! Tik sūdīgu attieksmi pret sevi vēl nebiju redzējis. Nu es ticu Tev (vairāk vai mazāk). Nu dzīvs vēl esmu ;)

P.S.
pašam? a ne pašai? (tekstā ko tu rakstīji ;))

nu taadaa gadiijumaa cilveeki sagaajushi sviestaa, jo sliktu attieksmi paraadiit ir vieglaak kaa labu. un shodien lielaakai daljai ir slikts gariigais. tu noteikti tikai traapiijies celjaa un viss.

p.s jaa jaa pasham :) man taa dazhreiz patiik saukties :)

tā gan ir, ka cilvēki sviestā sagājuši ;)

Es nekad nejūtos kā savējā. Vienmēr kā liekā, no maliņas. Īpaši klasē, visiem labākie draugi&draudzenes, bet es viena. Vienmēr visur viena, ārpus sabiedrības. It kā sāku pierast, citreiz gan ir ļoti slikti šīs vientulības dēļ, īpaši tad, kad citi smejas, visiem ir jautri, skatās kādas bildes, atceras kaut ko kopīgu. Ko es? Es rakstu. Rakstu klusiņām blociņā. Izliekos, ka man vienalga.

Man liekas, ka problēma ir Tavā attieksmē. Tu neesi tik slikts cilvēks. Tev sevi jāvērtē daudz augstāk. Man arī tā ļoti bieži ir, un es arī ļoti bieži esmu viens. Arī tad es sēžu un rakstu. Rakstu nevis dzeju, bet "dzīves gudrības" vai arī ja nav pildspalvas pie rokas, tad dziedu pie sevis.

taatad neesi shon saticis pareizos cilveekus :) 'visi', kas Tevi neciesh ir plaanpraatinji! ja Tu vinjiem traucee, jamie var aizvaakties! un visa pasaule jau nu noteikti nav paveersusies pret Tevi, nerunaa muljkjiibas :) neticu :)