nepieciešama tikai:
1 minūte,lai izceltu kādu no apkārtējo vidus,
1 stunda, lai novērtētu viņa labās īpašības,
1 diena, lai iemīlētu to,
bet būs nepieciešama vesela dzīve, lai aizmirstu to. Pasaki šos vārdus visiem tiem , kurus tu negribētu aizmirst.

Nekad nebiju domājusi, ka tāda vēstule var radīt tik lielu prieku un reizē arī skumjas.

______________
You can`t feel anything that your heart don`t want to feel, I can`t tell you something that ain`t real.

Viss kā parasti - rīta duša, tēja un cigarete... Stāvu pie loga, pīpēju, uz skolu i nemaz netaisos iet (vismaz ne uz pirmo stundu), klausos dziesmu. Bet tomēr - kaut kas ir savādāk. Jā, visas manas domas ir saistītas ar Tevi. Iztēlojos, kā būtu, ja būtu un kā būtu, ja nebūtu. Kā būtu, ja viss būtu tik vienkārši kā filmās? Ja Tev nebūtu Viņa un man nebūtu Viņš, ja MĒS būtu viens otram? Varbūt nemaz nebūtu tik skaisti un labi, kā es iedomājos, bet, velns un elle, KĀ LAI ES TO ZINU? Muļķīgi - dzīvot stulbās iedomās un beigās atklāt, ka viss nemaz nav tik skaisti, kā iedomāts un nosapņots. Bet varbūt viss būtu tieši tik labi, kā ir tad, kad mēs esam kopā.
Ko man darīt - samierināties ar to, kas ir? Vai teikt, ka man tā nepatīk - gribu visu vai neko.? Negribās jau arī uzstādīt nekādus noteikumus.

Man ir skumji. /Wake me up when it`s over./


_______________________
I'll pretend I'm okay with it all
Act like there's nothing wrong

Vakar vakarā bija tāds besis, ka aizgāju gulēt jau ap deviņiem. Ap vienpadsmitiem atkal kāds zvanīja, paņemu telefonu, paskatos kas un... vienkārši nespēju noticēt... Viņš. Ilgi domāju, beigās nospiedu "Ignorēt". Pēc tam, protams, aizmirgt vairs nevarēju, visādas domas šaudījās pa galvu un, lai arī kā gribētos to noliegt, cerēju, ka Viņš zvanīs atkal. 10 minūtes pēc tam, kad viņš man bija zvanījis - atzvanīju.
Izdomāju, kāpēc man nezvanīt un censties ignorēt viņu, ja es negribu to darīt, negribu, lai viņš jūtas tā, kā es jutos. Iedomājos, ka atkal būs tik forši kā agrāk... un bija arī!
No regrets.

Singing la la la la la la ehh
And the night over London hey
Singing la la la la la la eh
There`s no light over London today
_________________________________

Sapņoju par Londonu un nevaru vien sagaidīt, kad atkal tur būšu. Jau pati doma, apzināšanās - Jā, es esmu TE - būtu lieliska, mmm... Bet nu vēl tikai pāris nedēļas. (Labi, būsim precīzi - 24 dienas, es skaitu! :D)

Tikko esmu piesēdusies pie datora, bet jau paspēju pārsmieties.

Draugiem.lv palasīju kaut kādu cilvēku dienasgrāmatas un acīs jo īpaši iekrita viena (laikam daudzo sirsniņu, bučiņu un lēkājošo smaidiņu dēļ). Kaut kāda meitene bija vaicājusi pēc padoma - kas ir mīlestība? Nezinu, cik viņiem visiem tur gadu, bet atbildes bija visnotaļ uzjautrinošanas - Tātad, tās ir izjūtas starp diviem cilvēkiem, kad:

Tu nepārtraukti domā tikai par otru :)) [Iespējams]
Taureņi vēderā taisa dragrace(giggle) [Interesants vārdu salikums, bet tāds dragrace man vēderā ir vienmēr, kad esmu satraukta.]
Visu laiku gribas ar otru sazināties, Tevi parauj dusmas, ja otrs nav onlainā, vai Tev nav kredīts :@ :D [Tā gadās arī tad, ja vajag steidzami sazināties ar kādu gluži parastu cilvēku, nē?]
Ieraugot viņu, kājas ļimst, mute kalst, galvā viegls reibonis, vaigi svilst, [Tādā gadījumā - iesaku aiziet pie ārsta, izklausās pēc kaut kādas slimības:D]

Es pati nemaz nezinu, kas ir mīlestība. Bet, manuprāt, tas ir kaut kas tāds, ko pilnīgi noteikti neizjūt 11 gadīgi mazuļi. Viss tur aprakstītais drīzāk ir simpātiju, iemīlēšanās pazīmes, bet ne mīlestības. Iespējams, ja šīs pazīmes izjūt vismaz kādus 5gadus no vietas (abpusēji), tad to varētu saukt par mīlestību.



______________________
Fuj, sapņoju, ka guļu kopā ar vienu vīrieti, bet pamostos blakus kādam citam, bet otrs sēž un bēdīgi skatās uz mani.

Aizdomājos... Kā gan es raksturotu pati sevi, ja man tas būtu jādara? Ko par mani teiktu citi? Un kas šajos raksturojumos būtu līdzīgs, un kas - atšķirīgs?

Daži man ir teikuši, ka visu laiku izskatos dusmīga. Kaut kāds stulbums! :D Tas, ka nesmaidu par savu klasesbiedru glupajiem (ne vienmēr, bet bieži) jociņiem un stundu laikā labprātāk daru kaut ko citu, nevis skaļi izķērcu stulbas un bieži vien bezsakarīgas piezīmes nenozīmē, ka esmu dusmīga. Un vispār - es dusmojos ļoti maz, drīzāk - man ir pilnīgi pajāt par visiem apkārtējiem, vienkārši - nepievēršu viņiem uzmanību un domāju pati savas domas.

Ha, jāiet ārā. Parunāt ar cilvēku, kuru, šķiet, neesmu satikusi jau kādu gadu. Diez - vai mums vispār būs par ko runāt? Bet nu vismaz varēšu visu laiku pīīīīpēēēt, mm..

________________________

/I`m not feel no fear
Cause I`m not really here
I`m nowhere near/

Man pietiks cerēt un gaidīt. (Un laikam tā arī nesagaidīt). Cerams, ka Tu kādreiz atcerēsies par mani, bet tādā gadījumā - ES paspēlēšos ar TEVI un TAVĀM jūtām. ^_^ Redzēsim, kā Tev pašam tas patiks.

Bet visā visumā - skaista diena. Spring is in the air, giggle.

Šodien (pēc ilga pārtraukuma) atcerējos, cik ļoti man patīk iepriecināt savus draugus un likt viņiem smaidīt. Jāmēģina par to atcerēties biežāk un pacensties viņus padarīt laimīgus biežāk.



/heartbreaker
i'll break ya/

I fucking hate you!

Jā, ir cilvēki, kuriem patīk uzrasties manā dzīvē pēc ilgas, ilgas prombūtnes... Un tieši visnepiemērotākajā laikā. Žēl tikai, ka viņus vajadzēja tieši tad, kad tie bija nolēmuši mani ignorēt!
Un visvairāk man riebjas tas, ka (lai arī saprotu, ka vajadzētu vienkārši pasūtīt nah) nespēju pretoties - jau otro dienu neizlaižu telefonu no rokām, gaidot solīto zvanu. (Kaut gan lieliski apzinos, ka cerības to patiešām sagaidīt ir, maigi izsakoties, niecīgas.)

I fucking hate myself!