Tu runā par saulrietiem un lēktiem
Par zemapziņu un apziņu
Par mīlestību.

Tu runā
Tik skaisti ietērptās frāzēs
Tikai tas viss ir bez jēgas
Bez satura, bez dziļuma.

Tu runā, kad Tev tas izdevīgi.
Tā nav Tava pārliecība
Vien iekalti vārdi.

Tev patīk izlikties,
Tev patīk
Citu patiesības pārvērst par savējām,
Tev patīk
Atbildību otram uzvelt.

Tu nekad ne pie kā neesi vainīgs,
Viss, ko Tu dari ir tik pareizi
Un Tev šķiet -
Ir tikai Tava patiesība.

Tu jauc Austrumu kultūru
Ar Rietumu
Fiziskās sāpes ar garīgām
Un sevi apliecini
Zinot, ka kādam sāp.

Un Tev nepietiek, ka sāp mazliet
Tev vajag ļoti, ļoti
Līdz otrs raud
Un kliedz dvēsele aiz sāpēm.

Tad Tev ir labi.
Tad Tev ir gandarījums.


___________
Šis vienkārši iepatikās.

Es Viņu redzēju. Satiku. Paskatījos acīs un pasmaidīju, bet manī iekšā viss vārījās. Un pēc tam nāci Tu. Paskatījies, pasmaidīji, itkā tā būtu kaut kāda pilnīgi normāla situācija. Un es atsmaidīju, itkā man negribētos skriet pie Tevis, sēdēt Tev klēpī un ar savām skropstām kutināt Tavas lūpas.

Un tad, šodien... Atkal Tavs zvans. Nekas nav mainījies. Tu domā, ka man nesāp?