Viss, pietiek, vairs nedzeršu. Vakar vakarā domāju - negribās sēdēt mājās, iziešu pastaigāties. Mājās ierados sešos no rīta, īsti neatceros kā tiku līdz gultai. :D Labi, ka vismaz paģiras nav, nekas nesāp - tikai rokas trīc un visu laiku slāpst ^_^

Neesmu noskatījusies nevienu UgunsGrēka sēriju, bet jau skatoties reklāmas liekas, ka tik pesimistisku, asarām un sliktiem atgadījumiem pilnu seriālu var izdomāt un uzņemt tikai latvieši.

uhh, rīt jau jābrauc prom, nevaru sagaidīt!! ^_^ Vēl tiekai dažas lietas jāizdara un - so long, suckers :D Man jūsu visu žēl - kamēr es sēdēšu istabā ar vīna glāzi vienā un cigareti otrā rokā, jūs sēdēsiet skolas solā vai kādā tik pat sliktā vietā. Giggle.
Cerams, ka rītdienas laika prognozes piepildīsies. Ja tā, ieradīšos Londonā vissaulainākajā un siltākajā dienā, kāda pēdējā laikā bijusi.


īstenībā, nevaru vien sagaidīt, kad varēšu sākt strādāt. Nu tā - vispār, pastāvīgi. Žēl tikai, ka man nav ne jausmas, ko es varētu darīt, kas būt.. Bet laika vēl ir pietiekami daudz, lai izdomātu un vēl 3reiz pārdomātu.

Lieliski, izrādās, ka man ir draugi, kuri par mani atcerās tikai tad, kad viņiem no manis kaut ko vajag. Kā es nebiju pamanījusi to agrāk? Viņa man nekad nezvana, lai iznāku ārā pastaigāties, aizbraucu līdzi kaut kur, aizeju, jo viņai ir vienkārši skumīgi, jo grib mani vienkārši satikt... Visas vēstules, ko viņa man sūta ir apmēram tādas - čau, kā iet, ko vakar darīji, negribēsi man aizdot/atdot/iedot/atnest vēlāk? Stulbi man.