Romantiskās komēdijas domātas mazohistiem.
Kuram radās vajadzība pēc tik utopiska produkta?

Today I'm a girl with the middle finger in the air.

Vakar biju uz Dziesmu svētku atklāšanas koncertu. Es īsti nezinu, kāpēc to darīju. Droši vien likās, ka vismaz vienu reizi dzīvē tas ir jāredz.
Bet par daudz un par garlaicīgu. Kārtējo reizi priecājos, ka nekļuvu par diriģenti.


Šorīt mazliet trīc rokas.
Patīk man būt šeit. Prom no jums visiem.
Prom no sevis.

Pasaule, es smejos par tavu muļķību.

Ak jā, ja nu jūs vēl neesiet klausījušies Avishai Cohen Trio, tas līdz miršanai noteikti jāizdara.
Viņš spēlē skaistāko pasaules mūziku.
(Tie, kuri aizvakar nebija uz viņa koncertu... - Muļķa, muļķa jūs.)

Ar basām kājām pa dzīvi.

Vakarnakts bija tik jocīga, cik jocīgs bija tas turku šņabis, kuru dzēru aizvakar.
Ar jauniepazīto Veidenbaumu striļijām cigaretes no nostopētiem taksistiem, lecām pāri žogiem, čurajām citu sētās, sēdējām zālē Mežaparka ceļa malā un vienkārši bijām.
Turpinu dzert.
Dzert. Tas ir fucking forši. Tas pat izklausās forši.
"DZERT"
Ja ar to varētu pelnīt naudu, es gribētu dzert. Par naudu.
Bet es gribētu dzert.
Un vispār, dzīve - tas ir forši.

Viesturam ir foršākie klasesbiedri.

Šodien ir labākā pēdējā laika diena.
Viennozīmīgi.

Vīna pudele, protams, tukša.

Nu kāpēc vienmēr tik grūti ar tiem cilvēkiem?

Victor Wooten.
Keep the 80ies alive.
Es nezināju, ka kāds vēl tādu mūziku spēlē.
Par spīti ģeniālajai meistaklasei, koncerts bija tāds.... kādu es negribēju dzirdēt. Bet iekačāja jau nu gan tā, ka ne pa jokam.

Ar chudarwonderu palēkājām pa batutiem un aizgājām līdz Bastejam.
Prieks par tiem talantīgajiem latviešiem, kuri ir izrāvušies no šejienes. Un skumji par mūsu KG, kurš viena gabala laikā pazaudē vieninieku tik daudz reizes, ka pat saskaitīt nevaru.
Alkohols.
Kāpēc cilvēkiem tik skumji?

Dienas citāts by vesper:
- Kādam jau mākoņi jāstumda. Savādāk visu laiku līst.

Un ceru, ka laiks jūsu sētas pusē ir saulaināks, kā mums te.

Es tomēr esmu mazliet alkoholiķe.
Nu tā, ka stipri mazliet.
Bet mani tas nemaz neinteresē. Var arī tā.

Un tagad Par džezu.
Priekā, draugi.

Izskatās, ka šie Rīgas Ritmi nebūs ne tuvu tik forši, cik iepriekšējie.

Pusdienu pavadīju meklējot skolas.
Iestājas panika.

Runājot par IASJ...
Pēc šīm dienām viss palicis daudz skaidrāks. Un skaistāks.
Par brīnumu pat džeza nav par daudz. Gribētos vēl un vēl... un vēl...

Šodien Reinis aizveda mani uz Skulti.
Starp citu, mūsu mājās jau ir gatavi ķirši.

Vēl ar mazo un mammu braukājām ar riteņiem. Ar viņām man gan paveicies.

Dzeru, dzeru to vīnu...
Attapos piedzērusies.

Visa šitā IASJ padarīšana arī mani noskaņoja uz kaut kā jauna radīšanu.
Cerams, ka izdosies.

Esmu frīku karaliene.