Artūrs ( Gailis ) man tikko pavaicāja vai es esmu laimīga!? Tā vienkārši - Vai tu esi laimiga? Viens teikums, četri vārdi.
Es teicu, ka esmu! Bet vai esmu?? Zini, stulbākais, ka nevar saprast - vai meloju? un kam meloju? Es jau nesaku, ka es neesmu laimīga, tikai... zini, vienmēr kaut kādi iemesli (mana psiholoģe Lilita teiktu - neatreaģētās emocijas), kas vienmēr traucē... Runājām, ka visi ir tik aizņemti ar sevi (tā, lai cik tas dīvaini nebūtu, teicu es) - arvien grūtāk ir atrst laiku citiem...
Runājot ar viņu, bija sajūta, ka tunāju ar Lilitu. Ieslīgu pretrunās. Es vienmēr ieslīgstu pretunās...