Izbērtās sajūtu kapsulas -

Jūnijs 2013


	1


	2


	3


	4


	5


	6


	7


	8


	9


	10


	11


	12


	13


	14


	15


	16


	17


	18


	19


	20


	21


	22


	23


	24


	25


	26


	27


	28


	29


	30

	Otrdiena, 26. Jūnijs 2007 11:10

Es nekad nevaru atcerēties un iedomāties sejas.
Arī lasot grāmatas, mani personāži ir ar neizteiktām sejas formām. Spilgti ir tikai manis iztēlotie ķermeni.
Un arī tagad, domājot... Nevaru atcerēties viņa vaibstus, lūpas, acis...

Es jau zināju, ka vienīgais veids, kā saprast, cik nopietni viss veidojas, ir aizbraukt prom un vismaz pusnedēļu nevienu nesatikt.
Bet ko tagad?
Ja es viņu vienkārši neatceros.

pandema

	Otrdiena, 26. Jūnijs 2007 11:29

Parasti jau neiemīl izskatu.
Un ja neatceries izsaktu, tas nozīmē, ka tas nebija svarīgi.
Tātad svarīgākā bija cilvēka personība!
( ja reiz domā par viņu... )
:)

elulis
Elīna

	Otrdiena, 26. Jūnijs 2007 12:23

Pilnīgi normāli. Es arī nekad neatceros sejas. Citreiz pat vārdus aizmirstu. Smieklus gan atceros vienmēr :)

billberry
billberry

	Trešdiena, 27. Jūnijs 2007 01:08

es savukārt atceros detaļas - matu sakārtojumu, apģērba nianses, apavus, seja gan tomēr ir tāda miglaina, bet ir ir. Bet ar balsi kā kuram... bet zinu tik to, ka tas ir normāli.