Šodienas | ![]() |
Manējie | ![]() |
Vakardienas | ![]() |
Arhīvs | ![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
Izbērtās sajūtu kapsulas - Pavasaris.
|
![]() |
Jūnijs 2013
|
|
|||||
Pavasaris. Biju Skultē. Ne ar ko īpašu šis neizcēlās. Visas brīvdienas novergoju un palīdzēju vecākiem. ( Nevaru saprast - izdarīju pareizi vai nē? ) Būtu daudz izdarījusi skolā, bet nu neko... ūdens mazliet smeļas mutē. Jāsāk peldēt uz priekšu! Nez kāda iemesla dēļ gribējās redzēt Rūdolfu. Gribējās tikai pārliecināties vai biju izdarījusi pareizo izvēli. Gribējās tikai redzēt, vai kas ir mainījies!! Bet nebija drosmes un spēka , un stilmula meklēt, zvanīt, satikt. Pasauļojos un aizgāju pie friziera. Un palasīju Čaku. Bij karsta un svelmaina diena. Viens kroplis, viens invalīds skrandains, bij pakritis tieši uz trepēm, kur dzīvoja bagāti ļaudis. Vai tas tikai pagurums bija? Nē, ātra un noteikta nāve: tam seja bij balta kā ekrāns un elpa sen kavējās plaušās. Viņš gulēja smagi uz pleciem. Pie nabas, kur izbeidzas bikses, bij redzama neķītri vāja un zilgani iebrūna miesa. Tam mute bij vaļā pret zilgmi ka aka, kā izdzisis krāters, kas bij līdz šim mūžīgi vēmis tik lāstus un ilgas pēc laimes. Uz krūtīm tam gulēja rokas kā aizgrieztas, ļeganas virves un netīrās, smirdošās plaukstās kā komiji skraidīja mušas. Vai santīmus tiecās vēl atrast, ko guvis tas būtu pirms nāves? Bars cilvēku stāvēja apkārt un neziņā grozīja galvas. Viens minēja -- glābšanas auto. -- Fui, -- runāja sievas, -- tas jāved uz pilsētas morgu, lai uzsķērž. Te droši kas briesmīgi lipīgs. -- Ko muldat, -- kāds ierūcās īgni, -- tas trūkums un lipīgs mums visiem. -- Tad piegājis noliecās ātri pār miroņa vīstošo seju. -- Es zinu šo vīru, -- viņš teica. -- Tas kādreiz pret Bermontu kāvies. Bet tagad kopš ilgāka laika bij mūsu naktspatversmes viesis. Es esmu šīs iestādes sētnieks. – Un, pašķīris pūli kā krūmus, viņš aizgāja palīgus meklēt, ko mirušo aizvest uz morgu. Bars zēnu tam gāja pa pēdām un vēroja viņu ar cieņu, kā sēd viņam cepure galvā, cik lielus tas ejot sper soļus. Bet līķis? --Tas gulēja tālāk. Tik vājās, tik kroplīgās kājas, kas noņemtas bij tam līdz celiem, ar ādaiņiem uzbāžņiem galos, tas pacēlis bija uz augšu pret pūli un bagātiem logiem kā draudošus lielgabalstobrus. Ko gribēja viņš ar to sacīt? |
Šodienas | ![]() |
Manējie | ![]() |
Vakardienas | ![]() |
Arhīvs | ![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |