Šodien divas stundas spēlējām šausmu filmu mūziku ( no 21-23.00 ). Un domājām dažādus šausmu filmu scenārijus.
Baigi piedūrīgi.
Tumsa, ēnas, klavieres, dodokofonija...
Pēc pirmajām 40 min. sāka jau iet širmis ciet. Šausmīgi sākām baidīties. No sevis.
Es sarāvu kājas sev klāt kā mazs bērns - vienmēr bijis bail, ka kāds tās sagrābs. Ārprātīgi.
Pamēģini divas stundas skandēt - si,do,re,mibemol melodiju. Un otrā rokā - fa, fadiez, soldiez, la.
Šizofrēnija.
Biju sabijusies vairāk kā no visām tām šausmu filmām kopā.

P.S. Uzraxtījām arī vienu šizofrēnisku jazz tēmu.
ĀĀĀĀĀ!!....