Biju Skultē.
Ne ar ko īpašu šis neizcēlās. Visas brīvdienas novergoju un palīdzēju vecākiem. ( Nevaru saprast - izdarīju pareizi vai nē? ) Būtu daudz izdarījusi skolā, bet nu neko... ūdens mazliet smeļas mutē. Jāsāk peldēt uz priekšu!
Nez kāda iemesla dēļ gribējās redzēt Rūdolfu. Gribējās tikai pārliecināties vai biju izdarījusi pareizo izvēli. Gribējās tikai redzēt, vai kas ir mainījies!! Bet nebija drosmes un spēka , un stilmula meklēt, zvanīt, satikt.

Pasauļojos un aizgāju pie friziera.
Un palasīju Čaku.

Bij karsta un svelmaina diena.

Viens kroplis, viens invalīds skrandains, bij pakritis
tieši uz trepēm, kur dzīvoja bagāti ļaudis.

Vai tas tikai pagurums bija? Nē, ātra un noteikta
nāve: tam seja bij balta kā ekrāns un elpa
sen kavējās plaušās.

Viņš gulēja smagi uz pleciem. Pie nabas, kur izbeidzas
bikses, bij redzama neķītri vāja un zilgani
iebrūna miesa. Tam mute bij vaļā pret
zilgmi ka aka, kā izdzisis krāters, kas bij
līdz šim mūžīgi vēmis tik lāstus un ilgas
pēc laimes.

Uz krūtīm tam gulēja rokas kā aizgrieztas, ļeganas
virves un netīrās, smirdošās plaukstās kā komiji
skraidīja mušas. Vai santīmus tiecās vēl atrast,
ko guvis tas būtu pirms nāves?

Bars cilvēku stāvēja apkārt un neziņā grozīja
galvas. Viens minēja -- glābšanas auto. -- Fui, --
runāja sievas, -- tas jāved uz pilsētas morgu, lai
uzsķērž. Te droši kas briesmīgi lipīgs.

-- Ko muldat, -- kāds ierūcās īgni, -- tas trūkums
un lipīgs mums visiem. -- Tad piegājis
noliecās ātri pār miroņa vīstošo seju.
-- Es zinu šo vīru, -- viņš teica. -- Tas kādreiz pret
Bermontu kāvies. Bet tagad kopš ilgāka laika
bij mūsu naktspatversmes viesis. Es esmu šīs
iestādes sētnieks. –

Un, pašķīris pūli kā krūmus, viņš aizgāja palīgus meklēt,
ko mirušo aizvest uz morgu. Bars zēnu
tam gāja pa pēdām un vēroja viņu ar cieņu,
kā sēd viņam cepure galvā, cik lielus tas ejot
sper soļus.

Bet līķis? --Tas gulēja tālāk. Tik vājās, tik kroplīgās
kājas, kas noņemtas bij tam līdz celiem,
ar ādaiņiem uzbāžņiem galos, tas pacēlis
bija uz augšu pret pūli un bagātiem logiem kā
draudošus lielgabalstobrus.

Ko gribēja viņš ar to sacīt?

Ziniet, man vispār liekas diezgan forši, ka kāds domā, ka esmu apzinīga skolniece, kura domā tikai par izglītību.
Jā, forši varbūt tāpēc, ka es gribētu tāda būt.