Man šodien ir vārda diena.
Pulkstens ir 0.33
0.03 saņēmu pirmo apsveikumu. No Gunta - nebiju gaidījusi. Jauki.
0.22 Mani apsveica Elīna. Tā, kas Šmukste. Spēlējām zoli. Ja viņa nebūtu ieminējusies, Macats noteikti nezinātu. Funy.
Jūtos tā pat kā pirms 34 minūtēm.
Nice.

P.S. Draugos mana "Miss" dēļ vārda dienu nerāda - nu apskatīsimies, kurš patiešām atcerēsies...

Viss sākās ar Kristas un Santas svaicieniem... Tad nāca Linards ar savām 3 sarkanajām rozēm ( es biju šokā!! Cik skaisti... Viņš atcerējās!)
Pēc tam - Rūdolfa tortīte, Edvarda končas un Jolkas rozīte...
Un tad nāca dienas lielākai šoks - Arta, Reiņa un Naura zaķis, šampis un pieskaņotā roze... velns, nekad nebūtu ticējusi, ka viņi par kaut ko tādu iedomāsies! Cik jauki, ka cilvēki spēj TĀ pārsteigt visnegaidītākajos brīžos!! Fantastiski!
Un vēlāk - mīļās Unas Pasakas ( Ai, cik skaisti! Cik ļoti gribējās iegrimt Vailda burvībā!! Nevaru sagaidīt brīdi, kad varēšu ķerties pie "Laimīgā prinča".... Ah... ) un Annijas special auskariņi - vieni vienīgie pasaulē!!
Un šis vakars - manu labāko meiteņu sabiedrībā... Ziniet, tas ir fantastiski!! Nokrāsojām Annijai matus (yeah!!) un pasapņojām par dzīvi. Kā es jūs mīlu, meitenes!!! Mīlu, mīlu, mīlu!!
Un vispār visa šodiena vienkārši lika man atcerēties visus tos labos, jaukos cilvēkus, kas man ir apkārt! Ziniet, es tiešām viņus visus ļoti mīlu! Un savu dzīvi vairs nespēju bez viņiem iedomāties!
Un es ar vārdu "mīlestība" nemētājos šā tā apkārt...
Cik vientiešigi, cik skaisti, cik patiesi...
Neko vairāk nevajag!!

Artūrs ( Gailis ) man tikko pavaicāja vai es esmu laimīga!? Tā vienkārši - Vai tu esi laimiga? Viens teikums, četri vārdi.
Es teicu, ka esmu! Bet vai esmu?? Zini, stulbākais, ka nevar saprast - vai meloju? un kam meloju? Es jau nesaku, ka es neesmu laimīga, tikai... zini, vienmēr kaut kādi iemesli (mana psiholoģe Lilita teiktu - neatreaģētās emocijas), kas vienmēr traucē... Runājām, ka visi ir tik aizņemti ar sevi (tā, lai cik tas dīvaini nebūtu, teicu es) - arvien grūtāk ir atrst laiku citiem...
Runājot ar viņu, bija sajūta, ka tunāju ar Lilitu. Ieslīgu pretrunās. Es vienmēr ieslīgstu pretunās...