Biju jau aizmirsusi pāris sajūtas, kuras šodien atkal atgriezās.
Viena, protams, saistīta ar skolu. Ai, kāda maza, pretīga sazvērestība tajā valda. Patīk man tur, nepārprotiet, bet tā taču nevar. Kāpēc viss vienkārši nevarētu notikt godīgi.
Bet es jau nesūdzos. Manī tas tāpat neko nemainīs. Ir svarīgākas lietas par atzinību. Ir svarīgākas lietas par laimi.
Atgriežas skumjas. Nē, ne jau par skolu. Ar skumjām... par dzīvi.

Jānoskatās kāda filma. Esmu gatava "City of God".