Nekas labs šodien nenotika.
Kad gaidīju Viesturu pie Pirmās, ielā pie ēdnīcas man tuvojās kāds piedzēries krievs. Iedams man garām viņš pēkšņi mani sagrāba un sāka kat ko murmulēt krieviski, un, kad mēģināju atbrīvoties no viņa tvēriena, viņš satvēra manu kaklu un sāka žņaugt. Vairs īsti neatceros, kā tiko no viņa vaļā, bet uzriez metos skriet. Skriet uz Raiņa parku tur, kur cilvēki... Sākumā viņš man sekoja, bet pirms pārējas apstājās. Un turpinaja planēt līdz Rīdzenei.
Uztraukums, distress.
Ārprātīgi pārbijos.