Un runājot par mani, pēdējās dienas - neparasti produktīvas. Lai gan pēc/starp/pirms-eksāmenu un visāda savādāka veida depresija vēl nav pārgājusi, tomēr pasaule sāk atgūt krāsas un dzīve - jēgu.
Vakar ar Reini nopirkām piparkūkas un karsto dzērienu, sēdējām, mācījāmies mūz.lit. un mēģinājām dabūt iekšā Ziemassvētkus. Mazliet sanāca. Ja neskaita padarīto darbu kaudzes, šodien sanāca arī aiziet un novērtēt jauno Kusturicas darbu "Promise Me This". Tā kā biju redzējusi tikai vienu viņa brīnumu ( un tas pats no "All invisible childrens" ), biju mazliet savādāk iztēlojusies viņa stilu. Negaidīti. Bet man patika. Ja būtu pareizākā noskaņojumā noteikti būtu smējusies tik pat sirsnīgi kā visa pārējā auditorija.
Jā, un vispār... nogurdinoša nedēļa. Labi, ka jau puslīdz izkristalizēju, ko darīšu brīvdienās. Vēl daudz darāmā līdz Ziemassvētkiem.

Ar labu nakti.