Izbērtās sajūtu kapsulas -

Jūnijs 2013


	1


	2


	3


	4


	5


	6


	7


	8


	9


	10


	11


	12


	13


	14


	15


	16


	17


	18


	19


	20


	21


	22


	23


	24


	25


	26


	27


	28


	29


	30

	Otrdiena, 18. Septembris 2007 22:00

Šodiena bija tāda... nu, viena no tām dienām, kad jūtos maza un stulba.
Jā, nemitīgā sajūta, ka kāds visu laiku aizliek priekšā kāju ( pat ja 90% gadījumu tas "kāds" biju es ). Skaidrs, kāpēc vakar zvanīja Santa un teica : Negribi piedzerties?
Atbilde joprojām skan - Nē.

Vismaz klavieres man šodien patīk. Pie Madara kā nekā pirmā stunda bija. Vismaz tas uzlaboja garstāvokli. Jūtu, ka man šogad pie viņa patiks.

P.S. Jā, vēl arī ļoti saliju. Labi, ka blakus bija pandema. Šodien pārrunājām labas lietas. Lietas, kas nemainās.
P.P.S. Vēl sajutos nu tāda... ne laba. Tā, it kā es citiem vēlētu ļaunu un kaut kas būtu aizliedzis man priecāties. Bet tā taču nav. Nav, vai ne?

vesper

	Otrdiena, 18. Septembris 2007 22:14

Nekad īsti neesmu sajuties mazs un niecīgs, man vienmēr ir skaidrs mērķis, kuru sasniegt, zinu, ka ja darīšu visu pēc vislabākās sirdsapziņas - nekļūdīšos. Visi tie, kas domā citādāk var paklusēt, izdarīt vismaz kaut ko un tad runāt. ak, es skarbais tips hehe

par P.P.S., nē, tā tiešām nav.