Mīlēties gotiskos kapos jūras krastā piespiežot tevi ar muguru kādam melnam obeliskam ar apdrupušu eņģeļa figūru galā karstā vadaras pēcpusdienā. Tad nokāpt pa balta akmens klinšainu stāvkrastu pludmalē un peldēties pēc tam. Jūra būtu iešūpota tādiem vidēji lieliem viļņiem un tu kaila skrietu ūdenī. Atnākot vakaram vējš norimtos, lai var iekurt ugunskuru turpat pludmalē un varētu vārtīties siltās smiltīs tumsā uguns atspulgos tam blakus, un skaitīt zvaigznes līdz atkal pārņem kaislības. Un pēc tam vienkārši klusēt un būt apskāvienā. Tur būtu silti, un tu gulētu kaila un uguns atblāzmotos uz tavām krūtīm. Un es vienkārši lūkotos uz tevi...