jūtas pa lielam ir dzisušas
be šī dziesma liek atcerēties tevi
https://www.youtube.com/watch?v=lfLBb-Q
jūtas pa lielam ir dzisušas
be šī dziesma liek atcerēties tevi
https://www.youtube.com/watch?v=lfLBb-Q
reizēm man uznāk vēlme apjautāties- kā Tev klājas? kā iet? vai par mani iedomājies?
bet es līdz galam nezinu, vai būtu labi dzirdēt atbildes uz šiem jautājumiem..
dzīve turpinās... kinda
dzeru rumu no kakliņa un jūtos nožēlojami
un vēl jo nožēlojamāk, par to, ka jūtos nožēlojami
man šķita, ka šim varēs tikt pāri vieglāk
nevaru tikt vaļā no atmiņām
tajā skaitā tām, kas no mola pastaigas.
jo, papildus visam citam, tas laiks ļoti skaisti pasvītroja visus jā un nē.
un, what a surprise, man vajag jā. te nav. žēl. jāmēģina pārdzīvot.
Es esmu sajūtu narkomāns.
Viena maza deva tevis pasauli padara atkal burvīgu.
Tu dedz ar spilgtu, karstu liesmu, tik nesanāk man pastāvīgi pie tevis sildīties. Un varbūt tāpēc bieži es piegrūžu savas nosalušās rokas tām liesmām pārāk tuvu, jo gribas, paņemt to kvēli sev tajā brīdī cik var, tā ka apdedzinos. Jo zinu, ka nebūšu tik drīz tev blakus. Kaut ļoti to vēlētos, jo kaut kāds šķēršļiem pilns ceļš pie tevis ir sanācis šajā brīdī. Un ko lai es daru, vai lai neeju pie tevis, ja man salst? Vai no tā tu degsi mazāk, dāvāsi savu siltumu mazāk? Vai arī kā tagad dedzināsi sevi tāpat, pat ja nav neviena, kas sēdētu tev blakus šobrīd?