7. Augusts 2009
Can I barrow an another tomorrow from you??? @ 16:14
Mūzika: Sometimes I wish I could save you... Auto, auto, automobīli, tevis dēļ man vajag spēt... Padomāju un sapratu. Es atrodos uzgaidāmajā telpā. Visapkārt ir miljoniem durvju. Un tā pa daļai es esmu atvērusi tikai vienas, bet vēl joprojām atrodos uzgaidāmajā telpā, visapkārt ir miljoniem durvju, un vislabākais ir tas, ka varu vērt vaļā visas, kaut arī nezinu, kas aiz tām ir. Miljoniem cilvēku atrodas tajā pašā telpā, līdzās man. ...čalis radioaparātā šobrīd dzied: "The day I died was the best day of my life!"... Vairums no tiem var vaļā vienas durvis pēc otrām, dažiem durvis pašas atverās un atliek tikai ieiet. bet es joprojām stāvu. Nu un tad??? Nu un tad, ja es tajā sasodītajā uzgaidāmajā telpā atdos jau pārāk ilgi? Nu un tad, ja es vēl nezinu, kuras durvis vērt un vai vispār kādas vērt? Nu un tad??? es vismaz neesmu nekur iesprostota. Un zini, kas tas viss ir??? Tā ir brīvība! Paldies A, ka ar savu klātbūtni dāvāji man veselas četras lieliskas dienas šajā vasarā! Apsolīju piezvanīt B, kad man atkal būs laiks. Vispār jau es neko nesolīju, vnk teicu, ka piezvanīšu. Tagad man atkal ir laiks. Es tikai vēl neesmu izlēmusi, vai zvanīšu. D teica, lai nezvanu. Domāju, tas ir tāpēc, ka nevēlas, lai man būtu jāpiedzīvo kārtējā vilšanās saistībā ar B un es atkal justos slikti. Un vēl man šķiet, ka D domā, ka es visticamāk tāpat piezvanīšu B, kaut arī viņa teica, ka nevajag. Un ne jau tāpēc, ka D nepatīk B, vnk manis pašas labā. Ko es domāju??? Es domāju, ka drošvien piezvanīšu un satikšos ar B. Kāpēc? Nezinu, iespējams veco laiku vārdā, iespējams tāpēc, ka B drīz brauks prom, hvz uz cik ilgu laiku, tāpēc gribētos tā kā atvadīties un tā. Ja godīgi, es nezinu. Pati nesaprotu kāpēc, bet gandrīz vnm, kad satiekos ar B, sajūtas ir tādas, it kā viss, kas patiktu man, viss, kas man liekas labs, interesants, saistošs, ģeniāls, viss par ko gribētu runāt es, ir pilnīgs mēsls. Dažreiz es vēlos, kaut varētu tevi izglābt. Un ir tik daudz kas, ko es gribētu, lai tu zini... Es nepadošos līdz tas būs galā Pat ja tas prasīs mūžību... 1. Augusts 2009
You're hung over and I'm broke... @ 18:32
Mūzika: Sum 41 - With Me; The Kooks - Naive Un vēl saka, ka horoskopiem nevar ticēt... Šodiem kā naglai uz galvas - "Esi draugos ar likumu un Ceļu satiksmes noteikumiem! Pārdzīvosi par mantas stāvokli, naudu un pēkšņu notikumu." Ar uzsvaru uz "likumu un Ceļu satiksmes noteikumiem". Njā... paveicās, uzsmaidīja veiksme. :) Paldies. Tu nezvani un neprasi, kā man iet. Es nezvanu un neprasu, kā iet tev. Es negribu, lai tu zvani un pati nezvanīšu! I want you to know With everything I won't let this go, these words are my heart and soul I'll hold on to this moment you know, 'cause I'll bleed my heart out to show That I won't let go. Es zinu tikao to, ka nepadošos un nekad neatdošu tev sevi visu, pat ja tās būs tikai drumslas, kas ietilpst vienā plaukstā. Pat, ja tā būs 1000 gabalos salauzta sirds vai kājām samīdīta cerība. Pat, ja tās būs debesis! 26. Jūlijs 2009
Won't let you out of my song @ 20:35Es tikai domāju, ka tev jāzina...
Es turēju ciet, while you'd been letting go
Well, it's not too late to say it right this time
'Cause I know I said I'm sorry
But that's not what I meant to say!!!
Patīk, ka nav steigas
Patīk gulēt zālītē un just, kā saule silda manas plikās pēdas.
Patīk, ka ir laiks, laiks lasīt.
Patīk kopā ar brāli smieties par pārspīlēto, skatoties muļķīgas filmas televīzijā. Jau iztēlojos, kā to darīsim, kad dzīvosim Rīgā.
Patīk gulēt tik ilgi, vnk ilgi ilgi un necelties, un nesteigties, un domās sadalīties miljardos atomu un izzust.
Viss. Manis nav. 13. Jūlijs 2009
Living next door to ... @ 19:48
Mūzika: Spoon - The Underdog Pacietība, pacietība, pacietība. Miers, miers, miers. Valters zvanīja. :) Pastāstīja, kā iet un es pastāstīju, kā noslēdzās 1.kurss. To noklausījies, viņš saka: "Nu redz kā viss tomēr nokārtojas gan tev, gan man!" Ai, mīlulīt, ja vien tu zinātu. Nekas nav nokārtojies, tieši otrādi. To es, protams, neteicu, negribēju viņu uztraukt. Šaubos, vai man kādreiz ir bijis tā, kā tgd. Tā jocīgā sajūta apzinoties, ka man vairs nekā nav, bet tajā pašā laikā man ir VISS - dzīve bez saistībām, kas palīdz man izturēt un daudz maz saglabāt skaidru galvu, kad apkārt viss jūk un brūk, un mēs nezinām, no kā dzīvosim rīt. Kā saka, no kā pārtikt, ja nav naudas - no svaiga gaisa un mīlestības. Bet ja nav mīlestības? Mēģinu iztikt ar svaigu gaisu, bet ar to man vien nepietiek. Un pasmaidu es pēdējās dienās tikai par muļķībām televīzijā vai jokiem grāmatā, ko lasu. OMG kā gribās čipšus, saldējumu, šokolādes cepumus, konfektes, sulu. Nekā nav. Bet es pacietīšos. Es pacietīšos. Es pacietīšos. 8. Jūlijs 2009
When you see my face or think about me, I hope it gives you HELL @ 21:47Klausos Daughtry un man patīk.
Domāju. Par to, cik ļoti vakar nedribējās domāt. Kā teicu, lai izvācat savas atliekas no manām domām un paši vācaties... Par to, kā aizvakar biju 100% pārliecināta, ka vēl redzēšu tevi/viņu. Šodien. Šodien esmu mierīga. Prātoju, vai eksistē liktenis, iepriekš nolemtas nejaušības, vai ir tā, ka ir tiešām kkas lemts. Vai es tam ticu? Runāju par to arī ar Daci. 25. Jūnijs 2009
A little world of mine @ 21:46Apaun Pasaulei kājas un apsien šalli.
Paņem Pasauli līdzi. Paņem pie rokas.
Domā tā negribēs nākt???
Aizved un parādi Pasaulei...
Tās acis, kurās lūkotiem mūžam, to smaidu...
Tos bezdibeņus, kuros ik pa brīdim krīti,
Tos, no kuriem izrāpsies...
Saģērb Pasauli siltāk un paņem pie rokas to
Iečuksti Pasaulei ausī. Iečuksti klusi.
Domā tā nedzirdēs???
Pastāsti beidzot Pasaulei...
Cik grūti ir nokļūt līdz zvaigznēm,
Kā sāp, kad tur nekā nav,
Cik ātri izgaist tās...
OMG OMG OMG... Brālītis skatās Fast&Furious jaunāko... Es arī gribu...
Bet pēdējais eksāmens parīt... jāmācās... gribas taču labas, pelnītas beigas...
Bet nekas. Vēl 2 dienas un tad es arī... visu izdarīšu... 9. Jūnijs 2009
I'm staying home. @ 22:20Nekad neatdošu tev sevi visu.
Pat ja tās būs tikai drumslas, kas ietilpst vienā plaukstā,
Pat ja tā būs 1000 gabalos salauzta sirds vai kājām samīdīta cerība,
Pat ja tās būs tikai divas rokas. Manējās.
Pat... ja tās būs debesis! 7. Jūnijs 2009
The Climb @ 17:27
Mūzika: David Cook - Permanent "Nevienam nav dota otra iespēja atgriezties un izmainīt kādu sākumu, bet ikviens jau šodien var sākt ceļu uz citādām beigām." Es beidzot zinu savu diagnozi. :) Iekšējo orgānu nestabilitāte. Nosaukumu izdomāju pati, bet šie trīs vārdi lieliski raksturo visas manas kaites. 21. Maijs 2009
The Early TRAIN @ 19:33Sāp mugura. Ļoti, ļoti sāp.
Saplīsis dators. Bēdājos, bet ne tā - pavisam, šoreiz vēl ar cerību.
Apmaldījos Vecrīgā. Atkal.
Tev joprojām vienalga.
Vilciens. Paspēju. Liktenis - nezinu, vai ticu.
Mums ir kkāda saikne. Es to jūtu/redzu. Vai arī tev ir problēmas ar refleksiem.
Lūdzu, lūdzu izmanto to. Sūtu tev drosmi.
Fonā skan... Dienas manas tādas... ne īsti manas - nekādas... man gribas visus sūtīt... tikai nebrīnies, arī man ir sirds kā mirstīgiem, sirds kā sirds no miesas un asinīm... TIKAI MAN AR TO VIEN NEPIETIEK!
Vnk dievinu - Drops of Jupiter
Man viss būs labi.
Nevaru būt citādāka. Mani aizvaino tas, kas mani aizvaino un viss. Nevaru sev pārkāpt un nekāpšu.
Kko priecīgu beigās.
4 pieturas. :) Dūda, Signe, :*
Did you finally got the chance to dance along the light of day and head back toward the Milky Way???
Mēs vēl tiksimies. 15. Maijs 2009
Kā naglai uz galvas. @ 20:52
Mūzika: Please don't stop the rain -lai ko arī cilvēki neteiktu, naudā laimes nav! Bagātie arī mēdz būt nelaimīgi. -Piekrītu! bet vai tev neliekas, ka labāk raudāt savā "Mersedesā" nekā tramvajā? :) Man esot jāklausās mierīgāka mūzika, jo tā, ko es mēdzu klausīties (tēmēts uz radio) mani satraucot (vopšem padara mani nervozu un agresīvu)! Kā tu vari kko tādu teikt, ja pat nezinu, kādu mūziku es klausos? Smieklīgi. 4. Maijs 2009
Drops of Jupiter in my hair... @ 19:50Bija taču labi vai ne?! :) Bija ļoti labi. Vai kādreiz vēl ir bijis tā, ka emocionāli jūties labāk nekā fiziski??? Parasti taču ir otrādi, vai arī vienlīdz sūdīgi. Iespējams tas, pēc kā tik ļoti ilgojies, tev nemaz nav vajadzīgs.
Maybe this HAPPY ENDING doesn't include a wonderful guy.
Maybe it's you, on your own picking up the peaces and starting over.
Maybe the HAPPY ENDING...it's just moving on.
Maybe the HAPPY ENDING is that you never ever give up hope. 1. Maijs 2009
Do you miss me while you're looking for yourself out there??? @ 15:49Neuztraucies, viss būs kārtībā. Padomā pati, kas ir ļaunākais, kas var notikt??? Nav nemaz tik ļauni ne? Un ja arī... nekad neaizmirsti, vnm būšu ar tevi (ar sevi), dažas lietas vnk nemainās un nemainīsies, piem., tas, ka es vnm būšu ar tevi. Un Dace un Lienīte un tava supersuperīgā dūda. Un brālītis un Valters. Ā... un vēl... nav jau tā, ka tas būtu kā zīmogs tev uz pieres. Kāda citiem gar to daļa, lai iet ieskrieties...
Turies, ja un have fun! :* 29. Aprīlis 2009
If it takes me forever... @ 16:25Sometimes I wish I could save you,
And there's so many things I want you to know
I wont give up till it's over...
Apbrīnojami, kā rodas visas brīnišķīgās dziesmas, apbrīnojami, ka cilvēki tās rada. Apbrīnojami, ka ir radītas tādas, kuras vnk paņem tevi visu, liek aizmirst visas problēmas, bailes, aizmirst pilnīgi visu, izņemot vienu - tu esi dzīvs, tu esi laimīgs, tu esi brīvs. Zinu, ir trīs, bet sajūta viena... Tāda it kā visa pasaule būtu tev pie kājām... AMAZING...
Šī brīža vislabākās:
Train - Drops of Jupiter
Feeder - Buck Rogers (He's got a brand new car, looks like Jaguar, it's got leather seats, it's got CD player, player, player... )
The Fray - Over my Head, You Found Me
Domāju par to, vai tad, kad tu vakar iekāpi, pamanīji, ka es smaidu, smaidu tev? Īsi mati tev nepiestāv. Neņem ļaunā...es taču tik un tā smaidīju tev... Smaidīju un domāju: "Ieskaties acīs man, sevi ieraudzīsi tajās!" Ne jau burtiski, drīzāk "...smaidu ieraudzīsi tajās." Tu biji mans smaids.
So I'm leaving in the morning on the early train listening the Train. :)
It's over when I say it's OVER!!! 21. Aprīlis 2009
Esi sveiks!!! @ 14:48
Mūzika: Pūt vējiņi - nekad neaizmirsīšu, kā tu dziedāji to mums... Atceros savu pirmo sporta stundu. Stadionā uz sarkanā tenisīta laukuma mēs visi stāvējām līnijā. Atceros treniņus vingrotavā, klubā, aukstajā zālē, stadionā, jūrmalā un visspilgtāk jaunajā zālē. Atceros braukšanu uz sacensībām, ziemā, rudenī, pavasarī, vasarā... Atceros prieku, jautrību, dusmas, asaras... Tikai tgd es saprotu, ka it was never about winning or losing. It was always only about the game, the team, fun, support and friendship. I'll never forget you, those uncountable moments I felt really happy and wanted. You taught me how to play, taught me how to love this game. PALDIES. Paliec sveiks!!! 20. Aprīlis 2009
Since you run away... @ 21:22
Nokritu pa trepēm. Sasitos. Izlaistīju pēdējo apelsīnu sulu, salaistīju mācību materiālus. I'm moving on. Latviski tas laikam būtu - es virzos uz priekšu. Neticās ne??? I'm moving on, ļoti, ļoti lēnām, bet tomēr. Means me so much! Biju pie Ineses. Jocīgi, es neesmu nekāda super radoši mākslinieciskā, drīzāk jau racionāla reāliste, bet viņs ir vienīgā, kuras klātbūtnē manas nereālās idejas kļūst pilnīgi loģiskas un vajadzīgas, jēdzīgas un realizējamas. Manas brīnišķīgās ieceres... Man ir superīgākā dūda... .... years and years and years and years you never left me no messages, never send me no letters... 17. Aprīlis 2009
Vai tu kādreiz pamestu debesis??? @ 18:56"Vājie vienmēr alkst taisnīguma un vienlīdzības. Spēcīgie nepievērš uzmanību nevienai no tām!" /Aristotelis/
Pieskaitiet mani pie vājajiem. 13. Aprīlis 2009
TU NEDARI NEKO!!! @ 18:39
Garastāvoklis::  good Mūzika: Reef - Place Your Hands Apzinos rūgto patiesību. Vakar it made me so sick and mad, bija tāda sajūta, ka es mierīgi varētu... Bet šodien vnk bez naida, vnk tas, ko es domāju... Iedomājies cilvēku, kuru tu uzskati par savu draugu, iespējams pat par labāko draugu. Iedomājies?! Zinot, ka tavam draugam iet slikti, ka viņš jūtas draņķīgi, ka viņam ir problēmas, ka ir brīži, kad viņš vnk netiek ar sevi galā, KO TU DARI??? Apzinoties, ka tāpat diez vai vari atrisināt visas sava drauga problēmas vai likt viņam darīt kko savādāk, vai tu vismaz izrādi, ka atbalsti, ka tev nav vienalga,vai ar savu uzmanību novērs domas, uzlabo garastāvokli, palīdzi, painteresējies, parādi, ka vispār esi, ka neesi savu draugu pilnībā norakstījis??? Gribi zināt, ko tu dari? TU NEDARI NEKO! Domā, tgd tu vēl skaities draugs???? Dace, bļāviens, cik mēs jau esam pazīstamas, 2/3 no manas dzīves. Tu esi pretstats rūgtajai patiesībai, jo tu dari un es mīlu tevi par to. Tev ir jābrauc no Jelgavas, nevis no Rīgas, tu atrodi laiku man katru nedēļas nogali un nav nozīmes, ka tu nevari atrisināt manas problēmas vai piespiest mani nākt pie prāta, nozīme ir tam, ka tu esi, nevis tikai eksistē tajā pašā kontinentā, kurā es. Paldies. P.S. Nemaz nemēģini pagriezt visu otrādi un jautāt man:"A ko tu gribi, lai es daru?" Es tāpāt atbildēšu:"Neuztraucies, turpini darīt to, ko līdz šim - NEKO!!! ...un izvāc savas atliekas no manām domām!" 27. Marts 2009
No matter how hopeless, no matter how far... @ 21:14Agresīva domās, neatbalsta vardarbību, sentimentāli skumja, nobijusies, nikna uz visiem par visu, panikā, sapņaina un aizdomājusies, noilgojusies, pārdomās un izmisusi, cer uz to, kam jau sen vairs netic, nesaprašanā, nomākta, izmisusi, panikā, PANIKĀ...
Nesen lasīju rakstu par to, kā Lido gatavo kartupeļus un citus ēdienu. Gandrīz sāku raudāt. Aizkustināja.
Pēc pēdējās tikšanās Daci sajutos ļoti slikti. Viņa jau grib tikai to labāko, es novērtēju to, tikai ir grūti par to runāt... Teikšu kā ir, viņa vismaz izrāda to, ka nav mani aizmirsusi. Jo neaizmirst ir viens, bet mācēt to izrādīt kkas pavisam cits. Es laikam pārak daudz pateicu. Kāpēc es vnk kādreiz nevaru paklusēt?! Pieriebies, ka visi par visiem visu zina vai vismaz domā, ka zinu un runā par to. Pieriebies, ka es pati arī runāju. Viņiem nav ne jausmas, cik grūti ir katru rītu pamosties, ieskatīties spogulī un redzēt tur ne tikai savu seju. Cik grūti ir saņemties, iziet ārā un nostāties face to face pret tiem, kas domā, ka zina un runā. Cik sasodīti daudz spēka un saņemšanās tas prasa. Viena no labākajām īpašībām, kas piemīt tikai dažiem cilvēkiem ir prasme nebāzt acīs to, kas tāpat jau ir skaidrs, respektīvi, paldies tiem, kuri nebāž man acīs to, ko es tāpat jau zinu!
Grūti pateikt, vai man ir labāk, vai zāles palīdz. Vismaz iekšas no tām vairs nesāp, tāda neizturami ilga lēkme arī nav bijusi kādu laiku. Ja man būtu nauda, es iztērētu to psihologa vai psihoterapeita konsultācijām, izrunātos, mēģinātu sakārtot domas... Jā, es atzīstu, brīžiem es netieku ar sevi galā. Kad tie brīži patiet, tad domāju, ka esmu stulba un pārspīlēju. Kad pāriet tie, es cenšos nedomāt neko, bet tā kā tas nav iespējams, cenšos nedomāt par to, kas liek man justies slikti.
Man un Čārlijam Bārtletam ir kopīgas ne tikai zāles pret depresiju un panikas lēkmēm (tā dīvaini... noskatījos filmu, sāku dzert zāles, noskatījos to otrreiz un tikai tad pamanīju, ka mums ir vienas un tās pašas). Arī man ir vīzija. Tikai atšķirībā no Čārlija es nestāvu milzu pūļa priekšā un visi nesauc manu vārdu. Bet zināma līdzība ir gan... Savā vīzijā es atrodos uz skatuves mazā, nedaudz piesmakušā klubā. Man mugurā ir kleita,īsa, tumži zila, gandrīz melna (jocīgi, jo zilā krāsa man ne visai), prožektoru gaismā tā vizuļo. Mati man ir savākti un sacelti uz augšu un kājās augstpapēžu kurpes. Es stāvu pie mikrofona statīva un man apkārt ir klusums, es uzlieku roku uz mikrofona un dziedu, man ir brīnišķīga balss, tāda, kādu tik ļoti vēlētos un kādas nav. Es dziedu... šoreiz tā ir:
"To dream the impossible dream
To fight the unbeatable foe
To bear with unbearable sorrow
To run where the brave dare not go
To right the unwritable wrong
To love pure and chaste from afar
To try when your arms are too weary
To reach the unreachable star
This is my quest
To follow that star
No matter how hopeless
No matter how far... 12. Marts 2009
Money makes the World go round... people will be people always! @ 20:20IESKATIES ACĪS MAN! DIEZ VAI SEVI IERAUDZĪSI TAJĀS...
Šodien ir pirmā diena vairāku nedēļu laikā, kad es atkal jūtos labi, pirmā diena, kad man netrūkst gaisa un nesākās panikas lēkmes.
Šodien ir pirmā diena vairāku nedēļu laikā, kad vnk ir tāda sajūta, ka beigās viss tomēr būs labi.
You self destructive - little girl
Pick yourself up, don't blame the world
So you screwed up, BUT YOUR GONNA BE OK!!! 22. Februāris 2009
You don't really care for music, do you??? @ 12:59Redz pie kā tas viss ir novedis. Pie tā, ka, lai izārstētu to slimību, kuras nosaukumu vairs neatceros, man jālieto zāles pret mēreniem un smagiem trauksmes stāvokļiem, saistītiem ar depresiju, pret panikas lēkmēm un fobiski izvairīgu uzvedību.
Vai tas nozīme, ka esmu psihiski slima? Īsti nezinu, pieņemu, ka, nē. Man vnk ir ļoti daudz problēmu un ik pa laikam paliek slikti. Čārlijs Bārtlets teica, ka no panikas lēkmēm neviens vēl nav nomiris. Vajagot tikai sev teikt: "Man tgd ir panikas lēkme. Es nemiršu. Pēc 15min es jau jutīšos daudz labāk." Žēl, bet man nepalīdz. kad saku sev, ka man tgd ir panikas lēkme, man paliek vēl sliktāk.
Vai es taisīšu pašnāvība, jo nomirt taču nozīmē atrisināt visas problēmas vienlaicīgi?! Nē, netaisīšu gan.
Vai es pārspīlēju? Es nezinu. Zinu tikai to, ka kkas ar mani nav kārtībā. Tās nav iedomas.
Man laikam jāiziet ārā pēc gaisa. Tā tgd ir daļa no manas atveseļošanās terapijas. Vairāk svaiga gaisa.
Labi, varbūt vēlāk vēl kko pieraxtīšu klāt. No tā man paliek vieglāk. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}