mr_x

Turpinās nespēja jebko uzrakstīt. Pie vainas varētu būt pieaugošā nespēja sev melot un manas dienasgrāmatas laikam vienmēr bijis līdzeklis, kā sev samelojot gūt kaut vai īslaicīgu atvieglojumu.

ps. S. mani beidzot laikam pametusi, tādā izpratnē, ka pēc jaunā gada pusvārdā pārtrūka komunikācija un tā arī neviens nav mēģinājis atsākt. Pagaidām jūtos drīzāk atvieglots, bet jau zinu, ka īstās "lomkas" sāksies pēc 3-4 mēnešiem.

Vajadzētu tikai pateikt maģiskos trīs vārdus un šis projāmaizslīdošais ķermenis vienmēr piederētu man.
Diezgan naivi, ņemot vērā hiperinflāciju, ko piedzīvojuši mani vārdi pēdējo četru gadu laikā. Es esot visu viņas draugu melnajos sarakstos.
Naktī ilgi vēroju viņas plecu un kakla līnijas, klausos ieelpās un izelpās. Kāpēc es esmu tāds, kāds es esmu?
Sirsnīga atvadīšanās, "take care of yourselft", viegls apkampiens. Sajūta, ka šajā netipiskajā drāmas trūkumā jau iezīmējas nenovēršama attālināšanās.

Tagad es esmu palicis needy. Kāds ķermenis ar visiem apaļumiem un izliekumiem pamatīgi iekodējies/iekodies kautkur dziļi smadzeņu neironos un vairs nelaiž vaļā ne mirkli.
Gaidu no viņas ziņu, lai varētu uzaicināt ciemos, jo pats vēl arvien esmu pārāk lepns. Bet šķiet, ka arī lepnums drīz mēros to pašu ceļu, ko idejas par pareizām, intelektuāli saderīgām un veselīgām attiecībām.

Pēc pēdējo gadu murgiem gribētos tādas vieglas attiecības, bez pārmērīga dziļuma, ar kopīgu rīta kafiju un došanos projām.

Ir sievietes, kurām liekas, ka vīriešos ir atrodama kautkāda baigā patiesība.

New shiny depression

Pilnīgi negribas drāzties!

Gribas pārgulēt ar visas pasaules sievietēm.

Slīcināt bēdas atturībā no alkohola

Viņa ir prom, bet mani pārņemusi grūti paciešama vainas apziņa, ka neesmu izskaidrojis "iemeslus" un paši iemesli vairs arī nemaz neliekas tik pārliecinoši. Tādas lūk neparedzētas sekas augstās morāles diktētajai rīcībai.

Piedzeršanās ir netalantīgo cilvēku dzeja.

Es pats viņai aizsūtu īsziņu, no sērijas "kā iet", pēc tam viņa n-tās reizes zvana, bet es nevaru piespiesties pacelt telefonu.

Bija ideja, ka pēc pirmās šķiršanās no S. varētu tomēr būt dublis #2. Nu tur, no sērijas, tusēt atsevišķi, bet tomēr kopā utt.
Bet..
Bet....
Bet......
Tas nedarbojas. Tas nevar darboties.
Vilciens iet nost no sliedēm daudz ātrāk, kā es biju gaidījis.
Šā vai tā, no tā visa ir mācība - ja šķiras, tad šķiras, nav ko komunicēt un turēt rociņu.
Viss pārējais ir sevis mānīšana.

Pēdējā laikā es norakstu cilvēkus

"For his suicide to not have something to do with the accounting probe would be quite a coincidence. If he really cared about the company, he should have left a note saying what his suicide was for. It is possible he was too distraught to leave a note for one reason or another. But what was the reason for his suicide? Investors need to know. The company should have said something like maybe he's having family problems, has a terminal illness, or something of the like to justify a suicide. It absolutely should be known and made public the reason for his suicide. If his tragic death has anything to do with stealing money from the company, there will be serious ramifications." http://seekingalpha.com/article/309900-diamond-foods-director-s-suicide-evokes-necessary-questions

Tā lūk, biznesā tu pat nevari mierīgi uztaisīt pašnāvību, "investors need to know"!

Brālim kautiņā lauzts deguns, bet viņš daudz nebēdā - "Nu tā gadījās un viss". Pēcāk es viņu aizvedu līdz točkai pēc šņabja un lētajām cigaretēm.

Vispār lietas ir sliktāk, kā man likās - es nespēju domāt.

Izgāju uz balkona. Ar fckn tējas krūzi. Kautkad būs jāatsāk smēķēt, bez tā rudenim nav nekādas garšas.

Vajadzētu iet kautkādos sarunu vadīšans kursos. Ceturtdien klubā tik vien varēju meitenei pateikt, ka viņai ir balti zābaki, kamēr mans draugs 5 minūtēs jau bija izpētījis, ko viņa domā par dzīvi.

Pie tam nav tā, ka es būtu ārkārtīgi kautrīgs. Vienkārši nav ko teikt.

Smieklīgi tas viss.

Pēc nedēļas nonstop viskautkā (darbs, gruzons, tusiņi, dzeršana) piepeši iestājies pilnīgs miers, aiz loga sastingusi apmākusies vēlīnā rudens ainava.

Zinu jau zinu, tas nebūs ilgi, jābauda, kamēr var.