| par sērkociņiem un pieredzi |
[Jul. 17th, 2011|11:19 pm] |
|
Pēc smagiem/gariem dienas darbiem dārzā, vakarā aizgāju pie kaimiņa spīdmintonu uzspēlēt. Nospēlējāmies slapjām mugurām. Protams, viņš, kā jau gandrīz gadu pa Londonu nodzīvojies, tenisu regulāri spēlējis, vinnēja 3:1 pa setiem. Bet nu atsevišķi momenti bij' tīri interesanti. Pēc spēles paskatos pulkstenī - 21:56 - TĀ KĀ ALIŅŠ DERĒTU!!! Skrienu uz savu dārzu (vajadzēs tomēr vārtiņus arī pa vidu žogam ierīkot, lai nav 100m līdz dārza galam katru reizi jācilpo) lecu opelī, pedāl's grīdā un 300m attālā Maxima X ir sasniegta! Durvīs pretī apsargs, jautādams: "Alkoholu!?!" Viena no pārdevējām: "Alkoholu!?! Es saku: "Jā, 2 alus!" Pāri visai zālei atskan zibenīga komanda otrai pārdevējai, kas pie kases: "Ātri "iesit" sērkociņ'kastīti!!! Un tad piebilde man: "Tev tā kastīte būs jānopērk!" Paķeru 2 Piebaldzēnus un vēl Talsu piena pudeli, ko auzu putru uzvārīt un pie brokastu kafejas pieliet. Čeks tika izdrukāts 22:00:06 Nu redz' - ja ne pārdevēju pieredze un operativitāte, lai čeks tiktu iesākts pirms maģiskajiem 10:00 PM, būtu slāpes ar pienu jāveldzē, brokastis bez putras un kafeja melna jādzer... Un tiku pie sērkociņiem. |
|
|
