Džollīgus un mollīgus!
Aizsūtīju tādu īsziņu daudziem draugiem, jo visi tie baltie sniega taku ceļi vai zvani, vai meža seksa prieki tomēr apnikuši. Jums arī novēlu to pašu!
Vakar tomēr aizgāju uz baznīcu. Te vēl nevarēja manīt, ka cilvēki krīzes laikā vairāk pievērstos garīgajām vērtībām, jo ļaužu izskatījās mazāk nekā citus gadus, kad esmu bijis Stučkā. Iespējams, ka tā ir tikai katoļiem. Es pats sen nebiju nosēdējis visu misi no sākuma līdz galam, lai gan sen bērnībā dziedāju (Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu) baznīcas korī; tas gan galvenokārt bija mehāniski, jo poļu valodu nesapratu, bet šajā valodā dievkalpojumi manā dzimtajā D-pilī katoļu baznīcās notika visbiežāk. Atkal iedomājos, ka varētu aiziet uz grēksūdzi - pēdējo reizi biju, ja nemaldos, 1993.gadā Aglonā, vakarā pirms pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes. Galvenais, ko novēlēja mācītājs nākamajā gadā, bija miers. Ja būs miers, tad visu pārdzīvot būs vieglāk. Varbūt ņemšu vērā.