Gaišās Puses kungs

Bet vienreiz bija tāds gadījums: Jānis Streičs atmuguriski kāpa no skatuvītes un nejauši uzkāpa uz fotosomas. Tad viņš zaudēja līdzsvaru un gandrīz kājām gaisā nokūleņoja zemē - labi, ka zālītē, ne uz asfalta. Apmulsa režisors, apmulsa arī visi apkārt stāvošie. Neviens pat nepaspēja pasteigties viņam palīgā, kad viņš jau bija uztrausies augšā. Visi uztraucās, vai Streičam viss kārtībā ar muguru, bet viņš pats pārdzīvoja, vai nesalauza fotogrāfam objektīvus. Cietis nebija nekas (ja nu vien režisora pašcieņa), Streičs atvadījās un devās prom. Bet neveiklums gaisā vēl virmoja kādu laiku.

vispār tai ābeļdārzā vienmēr kaut kas notiek tāds neveikls vai jocīgs.

Savukārt Einars Repše ir nokrāsojis rudus matus, sarakstījis grāmatu un tagad staigā sešdesmito gadu hipiju drānās un ekstravagantu lakatu ap galvu aptinis.

Jo šis ir mans blogs,
Mana dienišķā sleja,
Netīrais logs
Un aizlietā seja.