Gaišās Puses kungs

Te ir jāpasaka trīs lietas.
Pirmkārt, labāk jau LNT būtu rādījis šovu Zelta lietus.
Otrkārt, tikko biju čekas pagrabos un sasmērēju jaku.

Viņa vārds ilgu laiku nenozuda no preses izdevumu slejām. Viņš kļuva je ne gluži par leģendu, tad par biedu jau nu gan. Viņu tvarstīja vai visa Rīgas un droši vien ne tikai Rīgas policija. Dzirdot viņa vārdu, daudzu veikalu un aptieku pārdevējas sastringa nepatīkamās atmiņās vai nelabās priekšnojautās. ''Admirāļu kluba'' darbinieki dusmās vīstīja dūres un solīja , nu, varbūty ja ne gluži nosist, ja dabūs rokās, tad sirsnīgi piekaut jau nu gan.
Vīņa vārds ir Antons Lučņikovs. Viņa ''lietā'' ir vairāk kā divdesmit laupīšanu epizodes, kvalificētas kā bruņoti laupīšanas uzbrukumi. Viņam ir 24 gadi, brūnas acis un patīkams smaids. Daudzas sievietes viņu sauktu par simpātisku. Viņš nav dumjš. Varbūt nedaudz pašpārliecināts un iedomīgs. Neizdevušās (vismaz pagaidām) dzīves sakarā viņam ir pamatīgi kompleksi. Jūs jau sapratāt, ka runa ir par ''slavno'' aptieku laupītāju, kuru policija tvartstīja veselu gadu, līdz beidzot viņu aizturēja aizturēja kriminālpolicists Oļegs Škuts. Aizturēja viens pats, ilgi cīnoties ar Lučņikovu un viņa draugu.

(c) Ieva Zvīdre, 1997.gada septembrī