"Mežonīgie deviņdesmitie, mežonīgie deviņdesmitie atgriežas..." Besī ārā, šis skaistais laiks vairs nekad neatgriezīsies. Mani skolas gadi 1989-2000 ierāmē šo dekādi, un tā ir zudusi gluži kā dīdžejs Bobo, eisofbeis un doktors Albāns
25. Janvāris 2008
Šonakt atbraucu mājās vienos, neēdu, neko, likos gulēt, bet aizmigu laikam tikai pēc dažām stundām un sapņos izmeklēju slepkavības, ne tā kā Caps, bet kā omnipresent godlike viewer, kuram tās jāredz un jāskatās esības vēsturiskajā kontekstā un jāsaprot: "Kāpēc gan tās notika?" Jau tā sāp galva, bet no rīta atkal mani pamodināja Šlesers ar runām par putniem un dabas draugiem, kuru dēļ tagad aizbērs Baltijas jūru.
Labrīt.
Labrīt.
Fūūū.