Gaišās Puses kungs

Šodien atcerējos par Mātes dienu, kad ieraudzīju ceriņus. Jocīgi, ka tie vienmēr paspēj uzziedēt līdz maija otrajai svētdienai. Sen sen, kad vēl dzīvojām D., piecstāvenē, tieši virs velosipēdu veikala, pie kāpņutelpas durvīm auga ceriņkrūms. Bet mums ar brāli, svētdien pusseptiņos piecēlušamies, ar vienu krūmu nebija gana, mēs apskraidījām visu pagalmu un plūcām ceriņus, kamēr abiem bija pilnas rokas. Tad kāpām augšā un modinājām mammu ar viņas mīļāko ziedu smaržu.