Gaišās Puses kungs

Nebija nekāda āķa, man piektdiena trīspadsmitais nebija neveiksmīga, pat uz Dņevnoju dozoru aizgāju un izbaudīju, neaizgulējos no rīta, neko nepazaudēju, nepaslīdēju, atguvu dažus parādus, trolejbusā tiku sēdēt, pārdevējas man smaidīja un restorānā dabūju pēdējo brīvo galdiņu.
Un šodien piedzīvoju lekciju, nē, plūdumu, nezinu tikai - apziņas vai labās smadzeņu puslodes radīto tēlu, satriecoša fotogrāfa un cilvēka izpildījumā, ar bildēm, komentāriem, žestikulāciju, nopūtām un emocijām, baikām, fīlingu un visādām citādām fīčām, stāstiem par mazmājiņām tundrām, helikopteriem un šņabošanu ar baķušku, kas vēlāk atļauj nobildēt mūķenes cellē.
Tagad jāmēģina tikt uz Drednautiem.
Uz visām jūrām.

Esmu uzmests, pārmests un piesmiets. Uz drednautiem neiešu. Melnais kaķis, bastards, vakar bija aizgulējies, pieslēdzās tikai tagad.

Tā lūk sākas gads. Labi, ka Vecais Jaunais.