Gaišās Puses kungs

Ja jūs domājat, ka nav nekā uzjautrinošāka kā ierasties mājās pusdesmitos vakarā apkrāvušamies ar RIMI maisiem un secināt, ka priekšnamā izdegusi lampiņa; pēc tam atklāt, ka lampiņa izdegusi arī virtuvē, WC, istabā un vispār - laikam izsisti korķi; mēģināt svecītes gaismā atrast drošinātājus vietā, kur tie varētu būt bijuši, jo īsti pārliecināts būt nevari - vismaz divarpus gadus nav bijusi pēc tiem vajadzība; neko tamlīdzīgu neatradis, lādēdamies iet pie kaimiņa aizņemties; uzzināt, ka patiesībā elektrības nav vēl dažiem dzīvokļiem mājā, un elektriķis būs tikai rīt; atcerēties par ledusskapi un haotiski krāmēt slapjos produktus uz virtuves galda, paralēli cepot vistas spārniņus un vārot ekspresmakaronus; saprast, ka skūties sveču gaismā ar aukstu ūdeni nav nekādas gribēšanas un pamācīties arī nesanāks;  no rīta pamostoties, mēģināt ieslēgt radio un tad atceroties, ka šorīt neizdosies - bloody padomājiet vēlreiz!

VID lapa neveras vaļā.

Labi, jābrauc paskatīties, vai gaisma jau ir tapusi. Tikko atcerējos, kad un kāpēc tapa mr_brightside. "Šī dziesmiņa būs smieklīga mazliet..." Jā, esmu biju uz daudziem Dzeguzītes koncertiem, kaut kas jau ir noslāņojies.

Un vēl es pavisam nesaistīti atcerējos, kā 3x3 nometnē pirms 13arpus gadiem uzvedām čigānu kāzas, kur es biju vedējmāte. Un kādā 7. klasē es tēloju lauku sieviņu puķainā kleitā un lakatu galvā, kas audzē bietes. Nē, man patiesībā bija divas lomas, es biju arī trešdaļa no tārpa, kas atrāpoja tās bietes apēst. Lai gan tur bija Tārpubiedēklis, ko es, pirms aizskrēju skatīties "Vienkārši Marija" (jā, mums bija kasetē ierakstīts sākuma meldiņš) pats [pati?] uzstādīju un piekodināju biedēt tārpus, ne putnus.