Zinību diena, svinību nakts. Otrā daļa. Mežaparks, 22:00
Mežaparka estrādē notiekošajā festivālā re:loud, kurš plaši reklamēts
kā pasākums skolēniem un studentiem, jaunieši, ja vien ir
pilngadīgi, ar alus glāzēm var staigāt droši — tā ir slēgta
teritorija, kur tas ļauts. Pašvaldības policistiem vien atliek sekot,
lai alkoholu nepirktu un nelietotu nepilngadīgie. Izrādās, tas neesot
nemaz tik viegli, stāsta vairāki satiktie RPP darbinieki.
Divas policistes stāsta, ka, tiklīdz kāds pusaudzis ierauga atspīdam dzeltenās vestes, tā met nost cigareti (smēķēt nepilngadīgie arī nedrīkst) vai «nogrūž» kādam savu dzērienu. «Neko pierādīt nevaram, ja ir alus, tad liekam izliet. Bet te jau to bāru tik daudz — mēs izlejam, vecākie draugi viņiem nopērk atkal, tirgotājiem naudiņa tikai griežas,» par apburto loku sūkstās policistes, kuras nesaprotot, kāpēc jauniešu pasākumā visur pārdod alu un sidru. Kāda cita viņu kolēģe gan apgalvo, ka jaunieši pasākumā esot ļoti kārtīgi un pieklājīgi, visiem, kas izskatās par jaunu, lai dzertu, viņa arī prasa dokumentus. Arī sirma kundze, kas tirgo dzērienus, apgalvo, ka «mazie jau pērk tikai sulas un ūdeņus», taču atzīst, ka alus tirgošana iet no rokas labāk.
Aiz deju mūzikas telts (iekšā skan "Tresī ļežkas") nolīdušo bariņu pīpējošu tīņu policisti gan netraucē. «Mums nav nekāda interese par viņiem, viņiem — par mums,» apgalvo runātīgākais zēns. Ko viņi domā par prezidentes aicinājumu? «Mēs sagaidām mācību gadu nevis blāvām, bet pielietām pilnām, šķībām acīm. Jādzīvo katra diena kā pēdējā,» pauž sešpadsmitgadīgais fatālists.
Pēc koncerta beigām 23:00 svinošā jaunatne dodas uz tramvaja pieturu, taču tumšajās Mežaparka alejās nemana vairs nevienu policistu. Kāds apmēram 14 gadus jauns zēns vienā rokā sažmiedzis sidra bundžiņu, otru aplicis pār plecu galvastiesu mazākajam brālim, kuram arī iedod iemalkot, gan piekodinot: «Tu tikai nepiedzeries.» Kādu citu pusaudzi bariņš draugu nesekmīgi mēģina pierunāt nerāpties laternas stabā. «Laikam nevajadzēja tā sadzerties tukšā dūšā,» mazliet tālāk draudzenēm žēlojas blonda meitene.
Divas policistes stāsta, ka, tiklīdz kāds pusaudzis ierauga atspīdam dzeltenās vestes, tā met nost cigareti (smēķēt nepilngadīgie arī nedrīkst) vai «nogrūž» kādam savu dzērienu. «Neko pierādīt nevaram, ja ir alus, tad liekam izliet. Bet te jau to bāru tik daudz — mēs izlejam, vecākie draugi viņiem nopērk atkal, tirgotājiem naudiņa tikai griežas,» par apburto loku sūkstās policistes, kuras nesaprotot, kāpēc jauniešu pasākumā visur pārdod alu un sidru. Kāda cita viņu kolēģe gan apgalvo, ka jaunieši pasākumā esot ļoti kārtīgi un pieklājīgi, visiem, kas izskatās par jaunu, lai dzertu, viņa arī prasa dokumentus. Arī sirma kundze, kas tirgo dzērienus, apgalvo, ka «mazie jau pērk tikai sulas un ūdeņus», taču atzīst, ka alus tirgošana iet no rokas labāk.
Aiz deju mūzikas telts (iekšā skan "Tresī ļežkas") nolīdušo bariņu pīpējošu tīņu policisti gan netraucē. «Mums nav nekāda interese par viņiem, viņiem — par mums,» apgalvo runātīgākais zēns. Ko viņi domā par prezidentes aicinājumu? «Mēs sagaidām mācību gadu nevis blāvām, bet pielietām pilnām, šķībām acīm. Jādzīvo katra diena kā pēdējā,» pauž sešpadsmitgadīgais fatālists.
Pēc koncerta beigām 23:00 svinošā jaunatne dodas uz tramvaja pieturu, taču tumšajās Mežaparka alejās nemana vairs nevienu policistu. Kāds apmēram 14 gadus jauns zēns vienā rokā sažmiedzis sidra bundžiņu, otru aplicis pār plecu galvastiesu mazākajam brālim, kuram arī iedod iemalkot, gan piekodinot: «Tu tikai nepiedzeries.» Kādu citu pusaudzi bariņš draugu nesekmīgi mēģina pierunāt nerāpties laternas stabā. «Laikam nevajadzēja tā sadzerties tukšā dūšā,» mazliet tālāk draudzenēm žēlojas blonda meitene.